"INTERFRAME-LV" PAR VALSTS SOCIĀLEKONOMISKO ILGTSPĒJĪBU

Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija, 2012

Akadēmiskā Dzīve

Šī pētījuma datos vērojamais apolitiskums parādījās arī diskusijās ar jauniešiem, kuri intereses par politiku un politisko aktivitāšu trūkumu neuzskatīja par šķērsli, lai būtu labs pilsonis

2019

Cel̦š, 2021

Šī raksta mērķis ir atklāt Latvijas un Igaunijas evaņģēlisko baznīcu pārveidošanas galvenos aspektus un to pielāgošanos sovetizācijai no 1946. gada līdz 1949. gadam, raksturot to, kādā veidā un kāpēc šīs izmaiņas jauno arhibīskapu vadībā bija tik būtiskas, ka Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu (LELB) un Igaunijas Evaņģēliski luterisko baznīcu (Eesti Evangeelne Luterlik Kirik -EELK) varētu dēvēt par padomju evaņģēliski luteriskajām baznīcām, kas principiāli atšķīrās no organizācijām pirms Otrā pasaules kara. Šie procesi Latvijā un Igaunijā nenotika identiski, drīzāk ar pāris mēnešu, dažreiz pat gadu nobīdi, tomēr ir tik līdzīgi, ka, analizējot pārmaiņas LELB un EELK, iespējams saskatīt gan vienādu politiku no padomju reliģijas politikas puses, gan līdzīgu reakciju uz šo politiku no luterāņu puses un ticīgās sabiedrības kopumā. Viena no galvenajām atziņām, kura gūta, strādājot ar arhīva materiāliem 1 un līdzšinējo literatūru, 2 ka Latvijas Ev.-lut. baznīca un garīdzniecība sovetizāciju ir piedzīvojusi pirmā, savukārt Igaunijas baznīcas sovetizācija ir notikusi, jau mācoties no procesiem, kuri ir risinājušies Latvijā. Latvijas

79th International Scientific Conference of the University of Latvia, February 25 and 26, 2021. Faculty of Social Sciences, 2021

The goal of project “Jeopardizing Democracy through Disinformation and Conspiracies: Reconsidering Experience of Latvia,” a programme of Fundamental and Applied Research Projects by the Latvian Council of Science, is to study the role of disinformation and conspiracy theories in Latvia’s information environment from an interdisciplinary perspective as well as to look at how these influence the lives, health, security and welfare of people. The study will discuss the experience of Latvia’s society during the 20th century, the age of totalitarianism and the period after the restoration of independence. Another aim is to evaluate the risks which disinformation and conspiracy theories cause to present-day democracy and its values. There are two areas of research. First, historical research will examine the flow of disinformation and the trends of trust in conspiracies since the mid-1930s, when Latvia was no longer a democratic country and subsequently experienced occupation by two totalitarian powers. Second, the project will focus on the presence of disinformation and conspiracy theories in the present-day Latvian information environment, particularly in the digital media.

Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2019

Dr. hist., Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece. Zinātniskās intereses: Rīgas vēsture 18. gs. un 19. gs. pirmajā pusē. Raksts veltīts sabiedrisko klaušu jautājumam Rīgas pilsētā un to interpretācijai tiesu materiālos. Rāte klaušas uzdeva veikt nevācu amatiem par velti vai nelielu atlīdzību. Klaušas bija saistītas ar ugunsdrošību un aizsardzību pret plūdiem, satiksmes un sakaru nodrošināšanu, kā arī tīrības un kārtības uzturēšanu. Tām bija ārkārtas un sezonāls raksturs. Sākot ar 18. gs. 30. gadiem, sabiedrisko klaušu uzlikšanu nevācu amatiem pilsētas vadība un birģeri izmantoja kā argumentu, norādot uz amatu locekļu zemāko statusu pilsētas kopienā. Atbildes reakcija uz to bija amatu sūdzēšanās augstākās instancēs par klaušu uzlikšanu un lūgumi darbus apmaksāt vai atcelt. Atslēgas vārdi: onera publica, Rīgas birģeru kopiena, Rīgas nevācu amati, attieksme pret darbu. * Raksts tapis LU Bāzes un snieguma finansējuma projekta Nr. AAP2016/ B060 "Letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija" apakšprojekta "Latvijas teritorija kā dažādu kultūrtelpu, reliģiju, politisko, sociālo un ekonomisko interešu saskarsmes zona no aizvēstures līdz mūsdienām" ietvaros.

2021

Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2021

Letonica, 2024

Raksts tapis projektā "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002), kas tiek īstenots Valsts pētījumu programmā "Humanitāro zinātņu digitālie resursi".

2011

Juridiskās zinātnes doktora studiju programmas doktorants Jānis Pleps apl. Nr. 06032 Promocijas darba vadītāja Asoc. prof. Dr. iur. Daiga Rezevska Rīga 2010 Ievads 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Šā konstitucionālā akta pieņemšana iezīmēja Latvijas kā neatkarīgas demokrātiskas republikas atjaunošanu, konstatējot 1940. gada vasarā notikušās valsts iekārtas maiņas un iestāšanās PSRS prettiesiskumu kā no nacionālo tiesību, tā arī starptautisko tiesību viedokļa. Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana pamatojas uz Latvijas valsts nepārtrauktības (kontinuitātes) doktrīnu. 1990. gadā netika dibināta jauna valsts ("otrā republika"), bet gan de facto atjaunota 1918. gada 18. novembrī dibinātā valsts, kas, neraugoties uz 1940. gadā notikušo okupāciju un aneksiju, ir turpinājusi nepārtraukti eksistēt. 2 Kā atzīmējis Aivars Endziņš, "Latvijas valsts kontinuitāte [..] ir mugurkauls visam Latvijas konstitucionālo tiesību organismam." 3 Valsts neatkarības atjaunošana radīja nepieciešamību veikt tiesību sistēmas transformāciju, pārkārtojot sociālistisko tiesību lokam piederīgu tiesību sistēmu, kāda bija izveidojusies, valstij atrodoties PSRS sastāvā, atbilstoši kontinentālās Eiropas tiesību lokam piederošo tiesību sistēmu paraugam, galarezultātā sasniedzot demokrātisko Rietumvalstu tiesiskos standartus. 4 Konstitucionālo tiesību jomā centrālais politiskais lēmums transformācijas periodā bija 1922. gada 15. februāra Latvijas Republikas Satversmes 5 (turpmāk-Satversme) darbības atjaunošana. Šis lēmums ne vien nodrošināja kontinuitāti publisko tiesību jomā, bet arī pasargāja valsti no nevajadzīgiem meklējumiem valsts iekārtas izveidošanā un ļāva izveidoties stabilai un līdzsvarotai konstitucionālajai iekārtai. Tajā pašā laikā Satversmes darbības atjaunošana prasīja tās piemērošanas prakses apzināšanu,