Ilgtspējība un augstākā izglītība

2001

Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija, 2012

2020

Kopsavilkums Rakstā tiek aplūkota Eduarda Veidenbauma darba par mehāniku saistība ar viņa pārējo radošo darbību. Šī problemātika ir saistīta ar plašāku jautājumu par Veidenbauma ideju savstarpēju iekļaušanos vienotā uzskatu sistēmā. Veidenbauma radošā darbība ir fragmentāra un aptver vairākas jomas-no dzejas līdz dabaszinātnēm, jurisprudencei un sociālpolitiskiem pārspriedumiem. Ja idejas nav saistītas, tad visi šie darbi ir jāaplūko neatkarīgi. Ja ir saistītas, problemātiska kļūst to apvienošana vienā sistēmā. Raksta autori aplūko abus scenārijus. Raksta centrā ir Veidenbauma iespējamās filozofijas neeksplicētās nostādnes. Ja šīs nostādnes tiek adekvāti izgaismotas, Veidenbauma uzskatus ir iespējams tematizēt ne tikai vēsturiskā, bet arī ideju vēstures vai plašāku humanitāro zinātņu diskusiju kontekstā. Raksta autori savās sadaļās izvērš trīs skatījumus uz Veidenbauma darbību. Pirmais attiecas uz Veidenbauma likteņa un gribas problemātiku. Vai optimistiskie Veidenbauma raksti ir sasaistāmi ar pesimistisko dzeju? Risinājums, kas ļautu apvienot Veidenbauma radošo darbību vienā sistēmā, tiek meklēts stojas un Šopenhauera filozofijas nostādnēs, nošķirot divas likteņa izpratnes-liktenis kā stingra noteiktība dabā un kā indivīda dzīves plāns. Otrā sadaļa, akcentējot vēstures pētniecības pieeju problemātiku, pievēršas Veidenbauma darbības vēsturiskajam aspektam, aplūkojot dzejnieka dzīves apstākļus Tērbatā. Balstoties Veidenbauma tekstos un laikabiedru atmiņās, var parādīt, ka Veidenbaums savos uzskatos nav bijis koherents. Dzejnieka pārdomās iezīmējas vismaz divi savstarpēji pretrunīgi motīvi, kuri izpaužas kā pesimistiski skaudrais pasaules redzējums dzejā un cerība uz racionāli iekārtotu, mehanizētu nākotnes sabiedrību. Pēdējā sadaļa aplūko Veidenbauma rakstu par mehāniku un politisko darbu saistību. Ja šī saistība tiek pierādīta, var runāt par īpaša veida Veidenbauma humānismu. Šo tēzi izvēršot plašāk, Veidenbauma uzskatus var aplūkot arī 20. gadsimta humānisma un posthumānisma kontekstā.

1996

Culture Crossroads, 2023

The Nordic Journal of Aesthetics

Promocijas darbs arhitektūras doktora grāda iegūšanai tiek publiski aizstāvēts 2019. gada 27. jūnijā plkst. 13, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē, Āzenes ielā 18, 435. auditorijā. OFICIĀLIE RECENZENTI Dr. arch. Jānis Zilgalvis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras daļas vadītājs Asociētais profesors Dr. Magnuss Ronns (Magnus Rönn), Čalmeras Tehnoloģiju universitāte, Zviedrija Profesors Dr. arch. Gintars Stauskis (Gintaras Stauskis), ���� Ģedimina Tehniskā universitāte, Lietuva APSTIPRINĀJUMS Apstiprinu, ka esmu izstrādājusi šo promocijas darbu, kas iesniegts izskatīšanai Rīgas Tehniskajā universitātē arhitektūras doktora grāda iegūšanai. Promocijas darbs zinātniskā grāda iegūšanai nav iesniegts nevienā citā universitātē.

RTU Press eBooks, 2022

Mācīšanās lietpratībai, 2018

Vērtēšanai makrolīmenī jeb valsts mēroga pārbaudes darbos mērķis ir zi nāšanu un prasmju apguves līmeņa konstatēšana noteiktā izglītības posmā. Pašlaik saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1510 "Valsts pārbaudī jumu norises kārtība" valsts līmeņa pārbaudījumi (valsts pārbaudes darbi) ir diagnosticējošais darbs un eksāmens. MK noteikumos Nr. 468 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem" nosaukti konkrētie valsts pārbaudī jumi, beidzot 3., 6. un 9. klasi. 1 Valsts izglītības satura centrs (VISC) veido arī citus makrolīmeņa diagnosticējošos darbus, kuriem nav valsts pārbaudījuma statuss, piemēram, diagnosticējošais darbs dabaszinātnēs 9. klasei, kura mēr ķis-"noskaidrot izglītojamo spējas dabaszinātņu mācību priekšmetos iegūtās kompetences izmantot praktisku dabaszinātņu problēmu risināšanā ar nolūku tās pilnveidot". 2 Dabaszinātņu apguves mērķis pamatskolā ir dabaszinātniskā izpratība, kas spēkā esošajos šo mācību priekšmetu standartos ir strukturēta trīs blokos-iz pratne par dabas sistēmām un procesiem; pētnieciskā darbība; vides, sabiedrības 1 Latvijas Republikas Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumi Nr. 468 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem".

Sabiedrība, integrācija, izglītība, 2016

Programming specialists are more and more demanded by modern information society. The programming specialist's professional development begins at school, when the young people choose their professions. The professional development is a lifelong process that does not end after obtaining of formal education and professional qualification. It is the self-determination process within which the important aspects are the programming specialist's motivation, professional self-improvement, self-education, self-assessment of own professional proficiency and self-management of own career. The professional development is a multi-stage and multi-level cyclic process as a result of which the programming specialist can turn from a beginner into a highly level professional. At the same time it is nonlinear process, because the programming specialist's professional development might have its rise and fall. The aim of studies is to substantiate theoretically the programming specialists' professional development as lifelong self-determination and self-organization process within the context of career development, creating the methodological base for the further studies. The programming specialist's career could be studied: 1) as a lifelong process (the career going horizontally); 2) as the development up to a high position in an IT company (a career going vertically); 3) as an independent developer's career, when commencing business at his or her own company and/or within the framework of planned project (start up). The programming specialist's professionalism is an integral entirety of his/her many qualities, where competency is important in several spheres, not only in programming.