Exemplo Pap
Exemplo Pap
ESKRIPSI
July 02, 2018
CAPITULO I
INTRODUSSAUN
1.1 Mahamosuk
Relasiona ho dezemvolvimento teknolozia ne’ebe maka’as no lais kompara ho tempo uluk nian,
lori dinamika bo’ot ba ita ema nia moris. Teknologia komputador mos lori benefisiu bo’ot ba ema iha
area oin-oin. Tan ne’e iha fatin barak mak utiliza teknolozia komputador hodi bele fasilita sira iha
serbisu fatin liu-liu serbisu ne’ebe mak iha relasaun ho prosesamentu dadus, atu nune’e bele liu tan
dezempenhu serbisu ho efisiensia no efikasia. Nune’e teknolozia refere agora dadaun utiliza barak
Sistema hanesan mata dalan ida hodi identifika dadus hotu-hotu ne’ebé iha, tuir padraun
realidade ne’ebé lao hela nomos halo hodi promove transmisaun servisu ne’ebé iha, hodi kontrola
dinamika ba servisu tuir lina kolektivu atu alkansa ba objetivu konkretu tuir desizaun ne’ebé
identifika ona.
Prosesu Sistema zere dadus pasiente iha Centru Saude Postu Administrativu Laga, ne’ebe hatur
durante ne’e, seidauk responde iha Centru Saude refere. Tanba iha Centru Saúde refere mos
komesa utiliza ona sistema komputernizasaun hodi zere dadus pasiente sira maibe, sira sei utiliza
hela Sistema manual hanesan, programa Mycrosoft Office no Excel baibain, hafoin dadus refere sei
rejistu fila-fali ba komputador no arkiva. Tan ne’e iha failansu bo’ot iha prosesu zere dadus sira
presiza tempo hodi buka ka halo manipula dadus wainhira nesesita ka wainhira atu halo relatorio.
Problema hirak ne’e mak difikulta tebes Centru Saude postu adminstrativu Laga espesialmente iha
parte administrasaun susar tebes atu manipula dadus sira ho lalais. Tan ne’e presiza kria sistema
Baze de Dadus ida hodi bele ajuda lalais servisu iha Centru saude refere, atu nune’e bele fasilita
servisu lalais no bele serbí ou fo atendementu diak liu tan Pasiente sira. Sistema ne'ebé presiza maka
sistema baze de dadus, sistema ne’e bele fasilita parte administrasaun ninian, atu nune’e serbisu
administrasaun zere dadus pasiente iha Centru Saude refere sai efisiensia no efikasia.
Atu responde ou resolve problema ne’ebe mak indentifika iha Centru Saude Postu
Administrativu Laga, mak hanesan peskizadora atu fasilita Centru saude refere hodi zere dadus
pasiente sira ho efisiensia no efikasia, maka peskizadora kria Sistema ida, liu husi sistema Offline ka
Dadus ba Pasiente sira Iha Sentru Saude Laga Utuliza Progama Vb 6.0 Koneksaun ba MySql ”.
1.2 Formulasaun problema
a. Oinsá atu kria Baze de Dadus ida kona ba Sistema atendementu ba Pasiente sira iha Centru Saude
b. Oinsá atu hari’i sistema ida ne'ebé, mak bele fasilita Sistema atendementu ba Pasiente ho lalais iha
1.3 Limitasaun problema
Bazeia ba mahamosuk iha leten, hakerek nain halo formulasaun ba problema ne’ebe mak mosu
a. Hakerek ho kria sitema Baze de dadus Pasiente sira, nebe mak iha Centru Saude Postu
Administrativu Laga
c. Kria database mysql.
1.4 Objetivu Peskiza
Iha mos Objetivu peskiza ida ne’e mak hanesan :
a. Atu kria baze de dadus ba Centru Saúde Laga, hodi ajuda parte administrativu hodi nune’e bele halo
b. Dalan ida ba instituisaun refere hodi hili alternativa ne’ebe diak no fasil liu relasiona ho sistema baze
de dadus tuan, ba baze de dadus foun ne’ebe utiliza programa Visual basic 6.0 koneksaun ba MysQl.
1.5.1 Benefisio Geral
a. Kona-ba governu, bele foti vantajen kona-ba dezenvolvimentu iha siénsia ne'ebé lalais atu
c. Kona-ba estudante sira, oinsa atu estuda kle'an situasaun empregu iha ajénsia bele lalais, atu ajusta
tempu la'o ba oin.
d. Kona-ba peskijadora sira, iha ordem atu oinsá uza makina hodi hakerek lalais konaba dadus peskiza.
1.5.2 Benefisiu Espesifiku
Iha mos benefisiu ba peskizador rasik mak, hasa’e kapasidade peskizador nian konaba kriasaun
b. Ba Instansia
Iha Sentru Saúde Laga bele utiliza baze de dadus refere hodi halo prosesamentu ba dadus husi
pasiente tomak.
c. Ba universidade
Atu aumenta no haklean liu tan konesementu peskijador nian, hodi aumenta teoria nebe simu
durante iha kadeira universitariu no atu hatene klean liu tan ninia benifisiu, objetivu e maneira oinsa
Kria Baze de Dadus. Nomos hanesan dalan ho meius para atu hetan titlo akademiku lisensiatura
Komputador.
1.6 Metodolojia Peskiza
Metodu peskija mak hanesan aktividade ida ne’ebe mak hala’o kria Sistema informasaun liu husi
primeiru ( Data Primer) no metodu kolekta dadus sekundadriu (Data Sekunder), deskrisaun klaru
Iha metodu ne’e hakerek nain hala’o peskija diretamente ba iha fatin peskija hodi hare lala’ok
prosesu ne’ebe uja iha organijasaun ou instituisaun refere hodi hala’o jestaun ba informasaun no
Dadus ne’ebe hala’o liu husi estuda hamutuk ho sira seluk liu husi estuda referensia no estuda
livru ne’ebe maka to’o ikus iha peskija ne’e taka hodi hakerek rekursus, hanesan aumenta
dadus rekursus nian.
ne’e
a. Observasaun (Observation)
Hakerek nain kolekta dadus hodi hala’o observasaun diretamente ba iha prosesu Sistema
Manual ne’ebe mak Sentru Saúde Laga utiliza dadauk ne’e, hodi hala’o ba jestaun Sistema Base
b. Intervista (Interview)
Hakerek nain kolekta dadus hodi hala’o intervista atu halo kompleta material ne’ebe durante
ne’e hala’o observasaun. Nune’e mos hakerek nain halo intervista diretamente (face to face) ho
parte relevante iha Sentru Saude Laga, ne’ebe relasiona ho sistema ne’ebe ita peskija.
Prosesu kolekta dadus ne’ebe liu husi estudu literature kona ba material ka informasaun ne’ebe
relevante ho titulu problema hakerek nain foti hodi kopia teoria sira liu husi livru, disionariu, jornal,
1.6.3 Revisaun Literatura
Estudu ne’ebe halao ona hodi estuda teorias hosi literatura ne’ebe pratiku relasiona ho
problema investigasaun.
1.7 Sistematika hakerek
Husi monografia ida ne’e organizadu tuir sistematika hakerek nian ne’ebé mak kompostu husi
KAPÍTULO I INTRODUSAUN
Iha kapítulu ida ne’e hakerek konaba mahamosuk, formulasaun Problema, limitasaun problema,
Iha kapitulu ida ne’e hakerek konaba definisaun ba teoria,revisaun literatura, fundamentu teoria,
Iha kapitulu ida ne’e hakerek kona ba analiza no dezeinu sistema, teknika analisa dadus, hierarchy
input proses output, kontekstu diagrama, dfd (data flow diagrama), entity relationship diagrama, iha
kapitulu ida ne’e ho nia sub topiku nebe maka mensiona iha leten atu nune’e hodi bele Proteze
rezultadu peskiza nian iha terenu, no ikus liu makataka referensia livru sira.
Iha kapitulu ida ne’e haerek konaba resultadu Implemntasaun, iha Centru Saude Postu
Administrativu Laga.
KAPITILU V ENSERRAMENTU
Iha kapitulu ida ne’e hakerek konaba konkluzaun no sujestaun rezultadu bibliografia.
KAPITULU II
FUNDAMENTU TEORIKA
2.1. Konseptu Sistema Informasaun
2.1.1. Definisaun Sistema
Tuir livru analiza no Dezenu, Prof. Dr. Jogiyanto HM, MBA, Akt. 2014:1-2, Iha grupu rua fo
elementu.
a. Hakbesik a’an sistema halai liu ba iha elementus sira ou ba iha grupu, iha ne’e defenisaun sistema
hanesan redi ne’ebe maka servisu husi prosedimentu-prosedimentu iha relasaun ba malu, hamutuk
hodi halo aktividade ne’ebe maka hodi bele fo solusaun ba regulamentu ruma.
b. Hakbesik a’an sistema hanesan redi servisu ne’ebe maka mai husi prosedimentu, (procedure)
defenisaun mai husi matenek nai ida Richard [Link] hanesan linha operasaun iha sistema
prosedimentu nia laran hakerek iha ne’ebe inklui ema barak iha departementu ida ou liu nia laran.
Sistema hanesan komponente-komponente ne’ebe maka iha relasaun ba malu hodi alakansa ba iha
objektivu ruma. Bajeia ba ida ne’e komponente-komponente sira ne labele atu hamrik mesak maibe
iha relasaun ba malu hodi bele alkansa objektivu ba iha sistema ne’e rasik.
Hakbesik a’an sistema halai liu ba iha element-elementu ou komponente signifika sistema
hanesan “grupu element ne’ebe maka iha ligasaun ba malu ou hamutuk atu alkansa objetivu”. Bajei
ba ida ne’e, komponente-komponnte sira ne’e la bele hamri’ik mesak maibe iha ligasaun ba malu
hodi forma unidade ida hodi bele alkansa objetivu sistema nian.
2.1.2. Elementu Sistema
sistema informasaun, Abdul Kadir, 2014: 62-63, Sistema iha ninia elementu ou ninia lalaok maka
hanesan:
Energia ne’ebe maka input ba sistema laran hanesan tratamentu no sinal. input tratamentu maka
Sistema ida bele iha ninia prosesu ne’ebe maka bele Output no fo sai fila fali rejultadu prosesu ne’e
rasik
2.1.3. Karakreristika Sistema
Tuir Matnek nain [Link],HM,MBA,Akt iha ninia livru Analiza no Dezenu, hasei
Andi 2014: 3-4 Sistema ida iha ninia karakteristika ou lalaok ruma maka hanesan iha komponente
sira (components), baliza sistema (boundary), ambiente liur husi sitema (environment), ligasaun
1. Komponente Sistema.
Sistema ida kompostu husi komponente hirak ida ne’ebe maka halo interaksaun ba malu,
signifika servisu hamutuk hodi atinji unidade ida. Komponente sistema ou elementu sistema mai husi
subsistema ne’e rasik. Sistema ida iha ninia subsitema sira ne’ebe maka iha ninia karakterika ou
lalaok hodi hala’o funsaun husi sistema ne’e rasik no iha influenza ba iha prosesu hotu.
2. Limitasaun Sistema
Limitasaun sistema (boundary) hanesan area ne’ebe maka fo limitasaun sistema ba ho sistema
sira seluk ou ho ambiente liur husi sistema ne’e. limitasaun sistema dala ruma ita temi unidade ida,
Ambiente liur husi sitema (environment) hanesan baliza liur husi sistema ne’e ne’ebe maka fo
Ligasaun hanesan media ida fo ligasaun entre susbsistema ida ho subsitema sira seluk. Liu husi
ligasaun ne’e bele fo dalan husi susbsitema ida ho subsistema seluk input husi subsistema ida sai
output.
2.1.4. Sistema Informasaun
Tuir livru kuenesementu sistema informasaun, Abdul Kadir, 2014: 8-9, Lolos defenisaun husi
sistema informasaun laos tenkiser inklui mo’os komputador. Sistema informasaun ne’ebe maka
Based Information Systems ou CBIS). Iha defenisaun oi-oin tuir matenek nain sira, husi defenisaun
sira ne’e foti konklujaun sistema informasaun inklui komponente maka hanesan ema, ho ninia
signifikadu atu alkansa tarjetu no objetivu. Tuir mai defenisaun sistema informasaun tuir matenek
nain sira:
informasaun, ema, no teknologia informasaun ne’ebe maka organijasaun atu alkansa objetivu iha
organijasaun ida.
maka dezenu atu halo transformasaun dadus bainformasaun ne’ebe maka bale.
c. Tuir Turban, Mcleon, no Weterbe (1999), hanesan sistema informasaun ida halibur, prosesu, rai,
Tuir livru kuenesementu sistema informasaun, Abdul Kadir, 2014: 71-72, Iha sistema
informasaun ida kompostu mai husi komponente-komponente maka hanesan tuir mai ne’e:
b. Software, ou programa hanesan grupu intruksaun ne’ebe maka fo hadware atu prosesu dadus
c. Prosedimentu, hanesan grupu regulamentu ne’ebe maka uja atu alkansa prosesu dadus no fo sai fali
f. Redi komputador no komunikasaun dadus, hanesan ponte ba sistema ne’ebe maka huun (resources)
2.1.6. Definisaun Informasaun
Tuir livru kuenesementu sistema informasaun, Abdul Kadir, 2014: 45, Hanesan:
1. Tuir McFadden, Dkk. (1999) fo defenisaun Informasaun hanesan dadus ne’ebe maka halo prosesu
hotu hodi hasae kuenesementu ema ruma ne’ebe maka uja dadus ne’e.
2. Tuir enjenyeiru listrik Shannon no Wheaver (Kroenke 1992) informasaun hanesan kuantidade ne’ebe
maka la klaru hamenus sebain hira simu mensajen ida. Signifika ho iha informasaun, level ne’ebe
2.1.7. Kualidade informasaun
a. Relevante, informasaun iha ninia vantajen ba utilijador relevante atu kada ema ida ho sira seluk la
hanesan.
b. Klaru ho tempu, Informasaun ne’ebe maka simu tenki klaru ho tempu, tamba informasaun ne’ebe
maka tarde la iha ninia valor maka diak, ne’ebe karik uja hanesan baze atu foti desijaun sei fo sala
c. Akurante, signifika informasaun tenki livre husi sala no la bele fo konfujaun ba ema ne’ebe maka
simu informasaun. Hases a’an husi ida ne’e informasaun siknifika tenki fo klaru ninia objektivu.
2.2. Base Dadus
(database) hanesan grupu organijasaun dadus ne’ebe maka iha ligasaun hodi fo fasil aktividade atu
hetan informasaun. Base dadus ho ninia sifnifikadu atu rejolve problema ba iha sistema ne’ebe maka
uja bajeia futu. Atu dezenvolve base dadus persija software ne’ebe maka ita temi ho
naran Databasse Management Sistem (DBMS). DBMS hanesan software ba sistema ne’ebe maka
utilijador bele halo, tau matan, kontrola no asesu base dadus ho maneira pratika no efisiensia. DBMS
bele uja atu halo akomodasaun ba iha utilijador oi-oin ne’ebe maka iha nesescidade asesu oi-oin.
1. Hadware
2. Software
Komponente software kompostu DBMS ne’e rasik, programa aplikasaun, no software suportasaun
ba komputador no redi. Programa aplikasaun bele hari’I uja ho lingua programa hanesan C++, pascal,
3. Dadus
Ba utilijador, komponente importante iha DBMS maka dadus tamba husi dadus ne’e maka utilijador
4. Prosedimntu
Prosedimentu hanesan matadalan hakerek ne’ebe maka prense maneira manobra hodi uja base
5. Ema
b. Pemograman aplikasaun
2.2.2. Flow Chart
Andi 2014: 795-797. Bagan dalan sistema hanesan bagan ne’ebe maka hatudu dalan servisu
injeralmente husi sistema ne’e bajeia ba logika. Bagan ida ne’e hatudu prosedimentu-prosedimentu
ne’ebe maka iha sistema nia laran no ninia funsaun hanesan pedidu komunikasaun no
dokumentasaun. Iha forma dokumentasaun, regulamentu ou dalan dadus dezenu ho simbolu uja
“Flow map symbol” ne’ebe maka hetan aseitasau husi USA standard Institute hanesan dezenu tuir
mai ne’e:
Off-page- Arkivu
4. referrence
Decision Desijaun
6.
Andi 2014:700-707. Diagrama dalan dadus hanesan analija atu dezenu funsaun sistema ne’ebe maka
ligasaun entre ida no seluk tan tuir dalan no rai dadus. Komponente DFD hatudu hanesan tabela tuir
mai ne’e:
Source (unidade
1. liur)
Prosesu
2.
Data Flow/Dalan
Dadus
3.
a. Prosesu
Hatudu transformasaun no input sai ba output. Defenisaun prosesu ingeral lia fuan ida ou frase
simples
b. Dalan
Dezenu movimentu pakote dadus/informasaun husi parte ida ba parte seluk iha sistema no rai
c. Rai
d. Determinasaun
Dezenu entity liur (external Entity) iha ne’ebe sistema halo komunikasaun
2.2.4. Kontekstu Diagrama
Informasi Menggunakan Model Terstruktur dan UML. Kontekstu Diagrama hanesan dezenu ingeral
kona ba sistema ne’ebe maka dezenu hanesan global. Hanesan diagrama ne’ebe maka apresenta ou
dezenu relasaun entre sistema no ambiente liur husi sistema ne’ebe maka fo influenza ba opersaun
sistema. Sistema hatudu dalan husi ambiente ida ne’ebe maka dezenu hotu prosesu iha sistema nia
Informasi Menggunakan Model Terstruktur dan UML. ERD uja atu halo modelu sistema informasaun
maka diagram dala dadus, diagram strutura dadus, diagram blok no spesifikasaun proseu no
disionariu dadus.
N Imajen Deklarasaun
u
2.3. Dezeñu Aplikasaun
Tuir matenek nain Eko Koswara, iha ninia livru Visual Basic For Beginner, 2013; 9-12 Visual
Basic hanesan lingua programa komputador atu halo aplikasaun bajeia ba sistema operasaun
Microsoft windows. Lingua programa hanesan lingua haruka ne’ebe maka komputador bele le’e no
bele komprende atu halao komputador nia knar ruma. Iniciu Visual Basic versaun 1.0 hasei iha tinan
1991, no ba versaun 6.0 hasei husi Microsoft iha tinan klaran 1998 no akontese iha mudansa ne’ebe
maka barak tebes. Lingua programa visual basic ne’ebe maka dezenvolve husi tinan 1991, hanesan
Intruction Code) dezenvolve iha era 1950-an. Visual basic sai hanesan dezenvolvimentu instrumentu,
ne’ebe maka uja hodi halo programa komputador, espesifiku uja sistema operasaun windows, visual
basic hanesan lingua programa komputador ne’ebe maka suporta programa orientasaun objek
(Object Oriented Programing, OOP). Atu bele uja visual basic ita tenki hatene no komprende IDE
(Integrated development environment) ou ambiente servisu husi visual basic 6.0 nian rasik. IDE
Visual Basic 6.0 fahe ba 8 maka hanesan: menu, toolbar, toolbox, project explorer, properties
Atu halao programa Visual Basic 6.0 hanesan tuir mai ne’e:
b. Hili menu all program, Microsoft visual basic study 6.0, Microsoft Visual Basic 6.0.
c. Hein no mosu jenela program visual basic 6.0 ho kaixa dialogu new project hanesan tuir mai ne’e:
d. Tuir mai hili new no klik [Link] pois klik tombol Open tuir mai mosu jenela program visual
Imagen 2.2 Form Servisu
Interface Microsoft
Visual Basic 6.0, prense Title bar, menu bar, toolbar, solution explorer, properties windows, toolbox,
2.3.4. MySql
Tuir matenek nain Abdul Kadir iha ninia livru estuda base de dadus MySQL, 2008:2-3. MySQL
(Le: mai-se-kyu-el) software ne’ebe mak involbe hanesan DBMS ( Database Management System) ho
ninia karakteristika Open [Link] source hateten software ne’ebe maka kompleta ho
ninia source code (kode ne’ebe maka uja atu hodi halo MySQL). Ninia kode direita mente hala’o iha
sistema operasaun nia laran, no bele hetan liu husi download iha internet.
MySQL hahu halo husi emprejariu ho naran TeX iha nasaun swedia. Agora dezenvolvimentu
MySQL iha emprezariu MYSQL AB. Atu hetan software ne’e bele download iha
internet [Link]
Hanesan software DBMS, MYSQL iha figura hirak id abele hala’o hanesan tuir mai ne’e:
Ø Multiplatform
MYSQL iha platform hirak ida (Windows, Linux, Unix no seluk-seluk tan)
MYSQL hanesan database server (server ne’ebe mak atende kona ba base de dadus ) neebe
maka bele atende base de dadus nebe bot ho nini velosidade nebe aas, suporta funsaun nebe mak
barak atu asesu ba base de dadus, no fasil atu uja. Tools oin-oin suporta mo’os iha (mesmu halo husi
ema selu) persija hatene, MYSQL bele atende tabela ida ho ninia medida terabyte(1 terabyte=1024
gygabyte).
MYSQL suporta seguranca base de dadus ho ninia criteria atu asesu. Exemplu fo limitasaun ba
utilijador ruma atu bele asesu ba dadus ne’ebe mak segredu (hanesan salariu funsionariu), maibe
Ø Suportasaun SQL
Hanesan hakerek ona iha naran, MYSQL suporta SQL (Structured Query Language). Hanesan
ema hotu ema hotu hatene, SQL hanesan base iha prosesu asesu base de dadus rasional.
Fatin perkija sei realija iha Centru saude postu administrasi laga, municipiu Baucau, Tempu
atu peskija halao durante fulan ida(1) hahu husi dia 29 april to’o 25 maio 2017, oras hahu peskija
Centru Saude Laga Hari’i iha tempo invazaun Indonesia nian, iha dia 3 de junhu iha 1986, ho
obejtivu atu fornese atendementu saude ba populsaun sira atu nune’e hodi bele responde
sofrementu saude populasaun sira ninian, li-liu ba populasaun sira iha Postu Administrativu Laga.
Centru Saude iha Postu Administrativu Laga, mos hanesan Centru Saude ida ne’ebe fo apoiu ba
servisu saúde nian ba populasaun tomak iha Postu Administrativu refere. Ezisténsia Centru Saude iha
Postu Administrativu Laga, tanba ezijensia públiku hasoru Servisu saúde ne'ebé iha Centru Saude ida
ne'e Iha nesesidade atu hala'o planu ida-ne'ebé estratéjiku Bele aplika iha scorecard ekilibrada,
Aleinde ne'e mós avaliasaun dezempeñu durante Iha tinan 2002 to’o agora
Centru Saude Laga, hanesan Instituisaun governmental ida ne'ebe ho nia sistema ne’ebe
ladun diak, mas Estabelese ona desde 1986 hodi responde atendementu Saude Básika ba
komunidade ou populasaun sira iha Postu Administrativu refere. Centru Saude ida ne’e mos sai
hanesan Instituisaun ida-ne'ebe boot no Seguru iha Postu Administrativu Laga, ho ninia Vizaun no
Sai Centru ida ne’ebe ho kualidade ne'ebe komparativu, kompetente, no kontrolu ba populasaun no
2.5.4. Funsau
1. Coordenador
Dever coordenador foti desizaun atu simu relatoriu ruma no toma responsabilidade ba membru ou
2. Vice
Vice nia dever mak atu ajuda no reprezenta pozisaun Diretor nian atu hala’o serbisu se wainhira
3. Sekertaria
Sekertaria nia knaar mak atu kontrola aimoruk hotu-hotu ne'ebe sei tama iha armazen ou
Administrasaun nia kna’ar mak atu toma kontrola konaba relatoriu no dokumentasaun sira.
5. Finansas
Finansas nia knaar atu gere ou halo manazementu ba fundus no orsamentu ne’ebe mak Centru
6. Seguransa
KAPITULU III
Analisa sistema ne’ebe maka la’o hela kompostu husi analiza prosedimentu liu husi prosesu
ne’ebe maka akontese iha sitema nia laran ne’ebe maka la’o hela no kria flowchart, analisa dalan
dadus liu husi nesescidade dadus no informasaun ne’ebe maka ninia rejultadu dezenu iha kontekstu
diagrama, analisa dokumentus ne’ebe maka iha sistema nia laran, analisa base de dadus, analisa
hadware no software.
Objetivu primeiru analisa sistema maka atu difini ho detalho servisu sistema bajeia ba dadus
ne’ebe mak servisu iha sistema foun ne’ebe mak sujere ba. Hanoin-hanoin ne’ebe mak elabora
bajeia ba maneira servisu sistema mak manobra base de dadus, manobra interface, ne’ebe fo sai
bajei ba intrstrumentu. Lalaok iha analisa no manobra sistema maka hanesan tuir mai ne’e:
a. Hadware
2) Ram 4 GB
3) Harddisk 500 GB
4) Monitor 14inc
5) Keyboard ps2
6) Mouse
b. Software
4) Xampp
5) MySql Connector
6) Microsoft visio 2007
3.2. Dezenu Sistema
Dezeñu sitema hanesan etapa ida atu dezeñu modelu foun ne’ebe maka atu kria. Etapa ida ne’e
importante atu difini diak ou la enkaixa sistema foun ne’ebe maka atu kria. Etapa ida ne’e prense
konaba dezeñu kontekstu diagrama no data flow ne’ebe mak atu sujere.
Bazeia ba peskizasaun ne’ebe hakerek nain hala’o iha sistema konaba kria sistema base de
dadus ba pasiente iha Centru Saude Posto Administratvo Laga sei uza hela sistema manual ho ida
ne’e mak hakerek nain iha inisiativa atu kria kria sistema base de dadus ida husi atende ka fasilita
staff funsionario liu-liu parte Centru Saude Posto Administratvo Laga nian hodi uza programa
Sistema ne’ebe maka diak sebain hira sistema ne’e la’o tuir mudansa teknologia nian no tuir
nesescidade ne’ebe maka iha. Frakeza sistema tuan ne’ebe maka la’o hela iha centru saude
Solusaun husi problema-problema ne’ebe maka elabora ona iha leten hakerek nain uja metodu
3.2.3. Analisa sistema (performance)
Aktividade servisu primeiru ne’ebe maka administrasaun nian iha prosesu input dadus pasiente
signifika katak akontese ho sasukat tempu atu hala’o servisu sei minimu liu no la efektivu, ida ne’e
hatudu katak prosesu servisu ne’ebe maka tarde liu. Ne’e duni sistema tuan persija sistema foun ida
hodi bele hadia frakeja no problema sira ne’e. Sistema foun bele ajuda aktividade servisu ne’ebe
Analisa ne’ebe maka halo iha parte administrasaun nian liu-liu iha parte input dadus pasiente
persija prosesu dezenvolve dadus ne’ebe maka lalais liu hodi bele hasa’e kreabilidade servisu ne’ebe
maka diak liu no hetan informasaun iha tempu ne’ebe maka limitasaun badak. Bajeia ba eskreve ona
iha leten atu bele dezenvolve dadus, halo relatoriu, no informasaun ne’ebe maka lalais liu no klaru
maka persija revista fila fali sistema tuan ho nune’e bele troka sistema tuan ne’ebe maka manual sai
ba sitema foun ne’ebe maka komputerizasaun tamba informasaun importante liu ba utijiador ikus.
Hasa’e kualidade servisu no velosidade ne’ebe maka a’as no fo informasaun ne’ebe maka klaru,
Iha hala’o aktividade operasaun loro-loron bele akontese problema ba iha gastu orsamentu
nian. Valor ekonomia hanesan motivasaun projetu dezenvolvimentu foun ida iha sistema foun nia
laran, mesmu persija orsamentu aumenta ou Overhead maibe analizasaun ne’ebe maka hakerek
nain halo iha parte ekonomia sei minimija no redus gasta orsamentu sira ne’e.
Difisil atu halo kontrola, no kontinuasaun atu asegura segredu centru saude bele nafatin
seguru. Ho iha kontrola dever ou performansia bele hadia kualidade servisu nian. Husi perkiza
problema akontese bebeik iha parte input dadus pasiente tamba sistema ne’ebe maka lao la
signifikan. Sistema foun ne’ebe maka sujere bele kontrola ho diak no fasil, no level seguransa ba
Bajeia ba sistema tuan ne’ebe maka la’o hela, dezenvolve dadus akontese problema bebeik ida
ne’e fo frakeza no tarde iha prosesu hato’o informasaun no menus atu kontrola tempu ho diak. Uja
sistema foun bele suporta efisiensia centru saude ne’ebe maka diak liu no bele minimija gasta
tempu.
Hare’e ba sistema tuan ne’ebe maka la’o hela, dezenvolve dadus akontese aumenta bebeik iha
prosesu dezenvolvimentu dadus tamba sistema ne’ebe maka la’o sei manual. Iha modifikasaun
sistema foun bele suporta level atendementu centru saude nian iha future oin mai sei diak liu tan no
Dezeñu jeral kona ba sistema Foun ne’ebe propoin husi hakerek nain nemak: kria sistema base
de dadus ba iha administrasaun tuir mai admin halo prosesu ba dadus hodi hare dadus pasiente ho
maneira validasaun, kestaun maka labele iha problema ne’ebe mensiona sei hatama ba iha sistema
3.3. Diagrama Kontextu
Imajen 3.3 Kontekstu Diagrama.
3.4. Hipo
Imajen 3.4 Diagrama Hipo
3.5. DFD
Entity Relationship Diagram (ERD) hanesan modelu ida atu esplikarelasaun entre dadus ho
base de dadus bajeia ba objektivu sira ne’ebe maka iha relasaun. Hanesan relasaun tabela sira
ne’ebe mak dezenu iha sistema base de dadus iha centru saude laga hanesan tuir mai ne’e:
Imajem 3.9 ERD
3.7. Dezenu Base de Dadus
Base de dadus hanesan rekolia dadus ne’ebe maka kompostu husi tabela ida ou rua ne’ebe
maka iha ligasaun ba malu. Iha ne’ebe administrasaun iha knar atu asesu dadus refere, bele
Iha prosesu modifikasaun sistema ida ne’ebe maka bajeia ba base de dadus, modifikasaun base
de dadus hanesan aspektu ida ne’ebe maka persija hetan atensaun espesifiku, difisil primeiru iha
modifikasaun aplikasaun base de dadus maka oinsa bele kria base de dadus ho difini ne’ebe maka
a’as hodi bele redus dadus ne’ebe duplikadu. Bajeia ba sistema base de dadus pasiente ne’ebe maka
1. Tabela Admin
2. Tabela Pasiente
3. Tabela Infermeira
1. Tabela Admin
Naran Base de Dadus : dbsaude
Kode_Admin Varchar 12 *
Naran_Admin Varchar 25
User_Name Varchar 25
Pass_Id Varchar 25
2. Tabel Pasiente
Id_Pasiente Varchar 12 *
Naran_Pasiente Varchar 25
Generu Varchar 25
Data_Moris DateTime 25
Hela_Fatin Varchar 25
Estadu_Civil Varchar 25
3. Tabela Infermeira
Id_Infermeira Varchar 12 *
Naran_Infermeira Varchar 25
Generu Varchar 25
Data_Moris DateTime
Nivel_Educasaun Varchar 25
Hela_Fatin Varchar 25
Kode_Detailiu Varchar 12 *
Id_Pasiente Varchar 25
Naran_Pasiente Varchar 25
Id_Infermeira Varchar 25
Naran_Infermeira Varchar 25
3.8. Relasaun Tabela
Modelu relasaun dadus
(Relationship) dala ruma ita temi ho naran relasaun ou base de dadus relasaun, modelu base de
dadus hatudu mekanisme ida ne’ebe maka uja atu dezenvolve dadus ou organizasaun dadus bajeia
ba fisiku. Relasaun tabela hatudu ligasaun entre tabela ida ho tabela sira seluk tan ne’ebe maka
KAPITULU IV
RESULTADU NO INTERPRETASAUN
4.1. Resultadu peskiza
Rejultadu peskiza importante tebes hodi bele fo informasaun ne’ebe maka diak liu ba utilijador sira
ho nune’e utijlijador sira bele komprende klean liu. Bajeiba ida ne’e fo informasaun ne’ebe
maka lolos tuir objektivu ne’ebe maka ita espera hamutuk. Rejultadu dezenu husi peskiza maka
hodi bele tama ba menu primeiru, no sebain hira atu tama ba form menu primeiru Infermeira tenki
hatama user name no pass id. Sebain hira user name no pass id ne’ebe maka hatama sala ka la los
Se bain hira user name no pass id los maka sei mosu hanesan tuir mai ne’e:
Imajen 4.2 user name no pass id los
Menu primeiru
hanesan menu ne’ebe maka ninia funsaun hodi fo fasil ba infermeira atu hili sub item nebe’e maka
hanesan file, master, prosesu no relaoriu hanesan imajen tuir mai ne’e:
3. Form Admin
Form admin hanesan form ne’ebe maka ninia funsaun atu rai dadus admin no iha command
buton sira maka hanesan aumenta atu aumenta dadus admin,rai atu rai dadus ne’ebe maka input
hadia atu hadia fila fali dadus ne’ebe maka input tiha ona karik iha sala ruma update atu rai fila fali
dadus ne’ebe maka hadia hamos atu hamos dadus no taka atu sai husi form dadus admin hanesan
4. Form Infermeira
Form dadus infermeira hanesan form ne’ebe maka ninia funsaun atu rai dadus infermeira no
iha command buton sira maka hanesan aumenta atu aumenta dadus infermeira, rai atu rai dadus
ne’ebe maka input hadia atu hadia fila fali dadus ne’ebe maka input tiha ona karik iha sala ruma
update atu rai fila fali dadus ne’ebe maka hadia hamos atu hamos dadus no taka atu sai husi form
5. Form pasiente
Form dadus pasiente hanesan form ne’ebe maka ninia funsaun atu rai dadus pasiente sira
ne’ebe mak mai atu tratamentu no iha command button sira maka hanesan aumenta atu aumenta
dadus pasiente, rai atu rai dadus ne’ebe maka input hadia atu hadia fila fali dadus ne’ebe maka input
tiha ona karik iha sala ruma update atu rai fila fali dadus ne’ebe maka hadia hamos atu hamos dadus
no taka atu sai husi form dadus pasiente hanesan imajen tuir mai ne’e:
Pasiente
Form dadus detailiu pasiente hanesan form ne’ebe maka ninia funsaun atu rai dadus detailiu
pasiente sira, no form ida ne’e mo’os hanesan form prosesu ba dadus sira hotu, no iha ninia
command button sira maka hanesan aumenta signifika atu foti dadus sira husi form infermeira, form
pasiente, no form aimoruk. Rai atu rai dadus hadia, update, hamos, no taka hanesan imajen tuir mai
ne’e:
Imajen 4.7 form Detailiu Pasiente
4.2. Interpretasaun
Pasiente
KONKLUZAUN NO SUJESTAUN
5.1 Konkluzaun
Bajeia ba rejultadu peskija ne’ebe mak peskijador halo iha Centru Saude Laga relasiona ho
rekolla dadus pasiente peskijador foti konklujaun mak hanesan tuir mai ne’e:
1 Ho kria aplikasaun komputador espesifiku ba iha rekolla dadus pasiente espera katak bele fo
2 Relatoriu ne’ebe mak halo bele fo rejultadu mak signifkadu, hasa’e efektifidade servisu ne’ebe mak
efisiente liu no aumenta hasa’e kreabilidade servisu ne’ebe mak diak liu iha area rekolla dadus
pasiente.
5.2 Sujestaun
Bajeia ba konklujaun ne’ebe mak elabora ona iha leten relasiona ho problema ne’ebe mak
perkijador hasoru, hakerek nain fo sujestaun mak hanesan tuir mai ne’e:
1. Kria aplikasaun ne’ebe mak komputerijasaun hanesan fase ida atu hasae’e kreatibilidade servisu
ne’ebe mak efisiente liu, refere ida ne’e komputador hanesan sasan elektronika ne’ebe maka ninia
funsaun importante tebes no persija hasa’e ninia utilija sira hodi bele uja tuir servisu ne’ebe mak iha
2. Utilija aplikasaun ne’ebe mak komputerijasaun iha prosesu dezenvolve dadus bele ajuda servisu
ne’ebe mak lais liu kompara ho dezenvolve dadus ne’ebe mak sedauk tama kategoria
komputerijasaun.
Comments
Popular posts from this blog
RELATORIO ESS UNITAL 2018
December 19, 2018
READ MORE
Powered by Blogger
VISIT PROFILE
Archive
Report Abuse