Pāriet uz saturu

Vikipēdija:Labi raksti

Vikipēdijas lapa

Vikipēdijas labie raksti

Labie raksti ir raksti, kuri ir tikuši atzīti par labiem rakstiem, taču nav spējuši sasniegt vērtīga raksta statusu. Labie raksti tiek noteikti, balsojot par laba raksta kandidāta atbilstību noteiktajiem kritērijiem. Visus izvēlētos labos rakstus apzīmē ar mazu ķeksīti (), kuru var redzēt attiecīgā raksta augšējā labajā stūrī.

Pašlaik latviešu valodas Vikipēdijā ir 119 labi raksti no kopējiem 140671 rakstiem (apmēram 1 raksts uz 1 183 rakstiem).

Labo rakstu rīki:

Saistītie projekti

Pēdējie labie raksti

[labot pirmkodu]
Grāmatas vāks
Grāmatas vāks
"Baložbūda pieneņu pļavā" ir krievu rakstnieka Vladislava Krapivina zinātniskās fantastikas romāns-triloģija, kas sastāv no trim grāmatām: Голубятня в Орехове, Праздник лета в Старогорске un Мальчик и ящерка.

Romānā aprakstītie notikumi norisinās divās paralēlajās pasaulēs, tiek pieminēta vēl viena pasaule.

Šajā pasaulē norisinās Праздник лета в Старогорске darbība un daļa no grāmatas Мальчик и ящерка darbības.

Futūristiska Zeme, līdzīga tai, kādu 21. gadsimta pasauli iztēlojās 20. gadsimta fantasti. Ir noritējis tehniskais un sociālais progress, dzīve uz Zemes kļuvusi daudz ērtāka, parādījušās daudzas jaunas tehnoloģijas, datori. Radīti starpzvaigžņu kosmiskie kuģi (СуперКрейсера Дальней Разведки — СКДР, saīsinājumā — skaderi (ска́дер)). Katrs tāds kuģis tiek būvēts vairākus gadus, tā izmaksas ir milzīgas. Kosmonauti (tos dēvē par skadermeniem (скадермены)) ar šiem kuģiem dodas tālos lidojumos, pētot Galaktiku. 
Alberts Einšteins 1947. gadā
Alberts Einšteins 1947. gadā
Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis 1879. gada 14. martā, miris 1955. gada 18. aprīlī) bija Vācijas ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20. gadsimta zinātnieku. Nozīmīgākais Einšteina ieguldījums fizikā ir relativitātes teorijas izveide. Einšteinam bijusi liela nozīme arī kvantu mehānikas, statistiskās mehānikas un kosmoloģijas attīstībā. 1921. gadā viņam tika piešķirta Nobela prēmija fizikā par fotoelektriskā efekta skaidrojumu un "par nopelniem teorētiskās fizikas labā". Viņa vārdā nosaukta vienība, ko lieto fotoķīmijā, asteroīds, kā arī ķīmiskais elements einšteinijs.

Einšteins bija arī izgudrotājs, viņš izgudrojis atšķirīgus tehniskus risinājumus, piemēram, žirokompasam, ledusskapim, dzirdes aparātam. Kopā ar kolēģi Leo Silārdu izgudrotais "Einšteina ledusskapis" 1930. gadā saņēma patentu, tomēr tā ražošana nekad netika uzsākta.

Britu žurnāla Physics World 1999. gadā aptaujā, kurā piedalījās 130 pasaules vadošie fiziķi, Einšteins tika atzīts par visu laiku izcilāko fiziķi. 


Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS), jeb uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi (UDHT) (angļu: attention deficit hyperactivity disorder (ADHD)) ir nervu sistēmas attīstības traucējumi, kuriem raksturīga vecumam neatbilstoša neuzmanība, hiperaktivitāte un impulsivitāte. UDHS parasti izraisa samazināta dažu neiromediatoru aktivitāte smadzenēs (atalgojuma neiromediatora dofamīna un darbības mobilizācijas neiromediatora noradrenalīna). Cilvēkiem ar UDHS novērojama arī aizkavēta attīstība smadzeņu reģionos, kas atbild par emociju un uzvedības kontroli. Atkarībā no izmantotā psihiatrisko diagnožu klasifikatora, simptomiem kā vēlākais jābūt novērojamiem 6 vai 12 gadu vecumā un jāilgst vismaz 6 mēnešus, un jārada pierādāmus funkcionētspējas traucējumus vismaz divās dažādās vidēs (skolā, darbā vai mājās). Pretēji plaši izplatītajiem pieņēmumiem, ka UDHS skar tikai hiperaktīvus zēnus, UDHS ir sastopams abu dzimumu un visu vecumu cilvēkiem. 


Jēkabpils ģerbonis
Jēkabpils ģerbonis
Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs. Pilsēta izvietojusies Daugavas abos krastos gan Sēlijā, gan Latgalē. Pieder Zemgales plānošanas reģionam. Jēkabpilī dzīvo 21 418 (2022. gada dati) iedzīvotāji. Jēkabpils ir nozīmīgs satiksmes mezgls: autoceļu un dzelzceļu krustpunkts.

Kā apdzīvota vieta izveidojusies līdzās Daugavas labajā krastā 1237. gadā uzceltajai Krustpils pilij. Savukārt apbūve Daugavas kreisajā pusē attīstījusies, pateicoties plostnieku un strūdzinieku darbībai. 1670. gadā hercogs Jēkabs šai apmetnei piešķīra pilsētas tiesības un nosaukumu Jēkabmiests (vācu: Jakobstadt).

Jēkabpilī atrodas viens no Strūves ģeodēziskā loka punktiem, kas 2005. gadā iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Par pilsētas simboliem tiek uzskatīta arī Krustpils pils un Jēkabpils Svētā Gara klosteris, kas attēloti Jēkabpils pilsētas logotipā. 

Jaunākie labie raksti:

Sabiedrība

[labot pirmkodu]

Vēsture

[labot pirmkodu]

Kultūra

[labot pirmkodu]

Bioloģija

[labot pirmkodu]

Anatomija un medicīna

[labot pirmkodu]

Ģeogrāfija un ģeoloģija

[labot pirmkodu]

Sports un atpūta

[labot pirmkodu]

Kosmonautika un tehnoloģijas

[labot pirmkodu]

Valodniecība un literatūra

[labot pirmkodu]