Neilons ir kopīgs nosaukums sintētisku polimēru grupai, kas pieder pie poliamīdiem — savienojumiem, kuru molekulārā struktūra satur atkārtotas amīdu grupas. To iegūst polimerizācijas ceļā no organiskajiem monomēriem. Neilons bija viens no pirmajiem rūpnieciski nozīmīgajiem sintētiskajiem šķiedru materiāliem un joprojām ir viens no plašāk izmantotajiem sintētisko šķiedru un inženierplastmasu materiāliem. Neiloniem raksturīga salīdzinoši augsta mehāniskā izturība, elastība, nodilumizturība, laba ķīmiskā noturība, apstrādājamība un zems berzes koeficients. Šo īpašību dēļ neilonu plaši izmanto tekstilrūpniecībā apģērbu, zeķu, paklāju, virvju, zvejas tīklu, zobu suku saru un citu šķiedru izstrādājumu ražošanā, kā arī iepakojuma materiālos, mašīnbūvē, autobūvē, elektrotehnikā un citās nozarēs. No neilona izgatavo arī dažādas tehniskas detaļas, piemēram, zobratus, gultņus, stiprinājumus, korpusus, elektriskos izolatorus un citus plastmasas izstrādājumus. Atkarībā no ķīmiskā sastāva un ražošanas paņēmiena neilons var būt šķiedras, plēves vai inženierplastmasas formā. Izplatītākie neilona veidi ir neilons 6 un neilons 6,6.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Neilons.
