Malta
- Šis raksts ir par valsti Vidusjūras centrālajā daļā. Par citām jēdziena Malta nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Maltas Republika Repubblika ta' Malta Republic of Malta |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: L-Innu Malti |
||||||
| Galvaspilsēta | Valleta 35°53′N 14°30′E / 35.883°N 14.500°E | |||||
| Lielākā pilsēta | Sanpavla il Bihara | |||||
| Valsts valodas | maltiešu valoda angļu valoda |
|||||
| Etniskās grupas | 95,3% maltieši 1,6% briti 3,1% citi[1] |
|||||
| Valdība | Parlamentāra republika | |||||
| - | Prezidents | Mirjama Spiteri Debono | ||||
| - | Premjerministrs | Roberts Abela | ||||
| Neatkarība | ||||||
| - | no Apvienotās Karalistes | 1964. gada 21. septembrī | ||||
| - | Republika | 1974. gada 13. decembrī | ||||
| Iestāšanās ES | 2004. gada 1. maijā | |||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 316 km² (200.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 0,001 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2014. gadā | 445 426 (171.) | ||||
| - | Blīvums | 1410/km² (7.) | ||||
| IKP (PPP) | 2008. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $9,893 miljardi[2] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $23 971 | ||||
| TAI (2007) | ▲ 0,902 (ļoti augsts) (38.) | |||||
| Valūta | Eiro (€) (EUR) |
|||||
| Laika josla | CET (UTC+1) | |||||
| - | Vasarā (DST) | CEST (UTC+2) | ||||
| Interneta domēns | .mt | |||||
| ISO 3166-1 kods | 470 / MLT / MT | |||||
| Tālsarunu kods | +356 | |||||
Malta (maltiešu: Malta, angļu: Malta), oficiāli Maltas Republika (Repubblika ta' Malta, Republic of Malta), ir neliela salu valsts Dienvideiropā. Malta atrodas Vidusjūras centrālajā daļā arhipelāgā, kuru veido piecas salas. Valsts galvaspilsēta ir Valleta, bet lielākā pilsēta ir Sanpavla il Bihara. Malta aizņem 316 km² lielu teritoriju, tādēļ tā ir viena no mazākajām Eiropas valstīm.
1964. gada 21. septembrī Malta ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes. Tajā pašā gadā Malta kļuva par ANO dalībvalsti, bet 2004. gadā kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.
Valstī ir divas oficiālās valodas: maltiešu un angļu. Liela daļa iedzīvotāju saprot arī itāļu valodu, kas līdz 1934. gadam bija oficiālā valoda.
Ģeogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Malta atrodas Vidusjūras centrālajā daļā arhipelāgā, kuru veido piecas salas. Trīs no tām ir apdzīvotas: Malta (lielākā sala), Audeša jeb Goco un Kemnuna jeb Komino. Atlikušās divas salas Kemnuneta un Filfla ir neapdzīvotas.
Arhipelāgam vistuvāk atrodas Itālijai piederošā Sicīlija (93 km uz ziemeļiem no arhipelāga). 300 km uz dienvidiem atrodas Āfrikas valsts Lībija, un aptuveni 288 km uz rietumiem atrodas Tunisija.
Klimats
[labot | labot pirmkodu]Maltā ir subtropu-Vidusjūras klimats ar siltām ziemām un karstām vasarām. Lietus visbiežāk iespējams ziemā, vasaras lielākoties ir sausas.[3] Gada vidējā temperatūra ir 22—23 °C dienā un 15 °C naktī. Gada aukstākais mēnesis ir janvāris, temperatūra svārstās no 12 līdz 20 °C dienā un no 7 līdz 12 °C naktī. Siltākais mēnesis ir augusts, tajā temperatūra svārstās no 28 līdz 34 °C dienā un no 19 līdz 24 °C naktī.[4] Salīdzinājumā ar citu Eiropas valstu galvaspilsētām Maltas galvaspilsētā Valletā ir siltākās ziemas. Vidējā gaisa temperatūra laikā no janvāra līdz februārim svārstās no 15 līdz 16 °C dienā un no 9 līdz 10 °C naktī.[5] Lielas gaisa temperatūras svārstības Maltā ir retas.
Malta ir viena no retajām vietām Eiropā, kas visu gadu ir zaļas. Maltā saule spīd ap 3000 stundām gadā, vidēji dienā vismaz 5 saulainas stundas decembrī un vismaz 12 saulainas stundas dienā jūlijā.[6]
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Malta jau 1400. gadā pirms mūsu ēras bija feniķiešu kolonija, vēlāk pār to valdīja grieķi, kartāgieši un romieši. Romiešu valdīšanas laikā maltieši pievērsās kristietībai pēc tam, kad kuģis, uz kura atradās apustulis Pāvils, avarēja pie Maltas krastiem 58. gadā. Romas impērijas sabrukuma laikā Maltu ieņēma vandaļi, goti, bizantieši (533. gadā). Viduslaikos Malta nokļuva arābu rokās un kļuva par pirātu bāzi. 1090. gadā Maltu iekaroja Sicīlijas karalis Rožērs I un tā bija pakļauta Sicīlijas Karalistei.
1530. gadā Svētā Romas impērijas ķeizars Kārlis V Maltu piešķīra Svētā Jāņa hospitāļa bruņinieku ordenim, kas kopš tā laika pieņēma Maltas ordeņa vārdu. 1565. gadā joanīti spēja novērst turku uzbrukumu.
1798. gada jūnija sākumā ceļā uz Ēģipti Maltā ieradās Napoleona flote. Napoleons pieprasīja atļaut papildināt saldūdens krājumus, bet saņēma atļauju ostās iebraukt ne vairāk kā četriem kuģiem vienlaikus. 10. jūnija rītā franči izsēdās krastā Sentpola līcī, Sentdžilianā un Marsašlokā Maltas salā un Ramlas līča apkārtnē Gozo salā. Lielmestrs Ferdinands fon Hompešs pēc divu dienu karadarbības kapitulēja, un Napoleona armija palika uz salas vēl vairākas dienas, kuru laikā viņi izlaupīja daļu Maltas ordeņa bagātību. Napoleons Maltā atstāja gubernatoru un garnizonu, bet pats devas uz Ēģipti. Napoleons atbrīvoja 2000 Maltas vergus musulmaņus. Maltiešu sacelšanās laikā franču garnizons Valletā divus gadus izturēja blokādi, bet 1800. gada 5. septembrī padevās britiem. Malta kļuva par Lielbritānijas protektorātu un Aleksandrs Bols par salas militāro gubernatoru. Saskaņā ar Parīzes miera līgumu 1814. gadā Maltu nodeva Lielbritānijai, kas to pārveidoja par savu koloniju un jūras bāzi.
1921. gadā Malta ieguva pašpārvaldi, bet 1964. gadā neatkarību no Lielbritānijas. Par republiku to pasludināja 1974. gadā, bet līdz 1979. gadam Lielbritānijas spēki vēl atradās salā. Malta pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā pēc 2003. gada referenduma. Jau 2008. gada 1. janvārī Malta pieņēma eiro kā valsts oficiālo valūtu, aizstājot Maltas liru.
Sakarā ar savu ģeogrāfisko atrašanos Vidusjūras centrā, Malta piedzīvoja ievērojamu nelegālās migrācijas pieaugumu no Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm. Pēc žurnālistes Dafnes Karuanas Galicijas slepkavības 2017. gadā sākās protesti ar prasībām pēc pārmaiņām valdībā un tiesu sistēmā. 2017. gadā Malta pirmo reizi vadīja Eiropas Savienības Padomes prezidentūru.
Demogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Maltā dzīvo aptuveni 500 000 iedzīvotāju, un tā ir viena no visblīvāk apdzīvotajām valstīm Eiropā. Tās iedzīvotāju skaits ir pieaudzis no 184 742 cilvēkiem 1901. gadā līdz vairāk nekā 500 000 mūsdienās. Šī izaugsme ir saistīta gan ar dabisko pieaugumu, gan ar migrāciju.
Maltas iedzīvotāji pārsvarā ir Romas katoļi, un katoļticība ir valsts reliģija. Tomēr konstitūcija garantē reliģijas brīvību, un valstī ir pārstāvētas arī citas reliģiskās kopienas.
Dzīves ilgums Maltā ir augsts: vidēji 83,2 gadi (81,1 gadi vīriešiem un 85,4 gadi sievietēm). Dzimstības līmenis ir 9,73 dzimšanas uz 1000 iedzīvotāju, bet mirstības līmenis — 8,48 nāves gadījumi uz 1 \000 iedzīvotāju.
Izglītības līmenis valstī ir augsts, ar aptuveni 93% iedzīvotāju lasītprasmi, salīdzinot ar 63% 1946. gadā.
Maltā dzimstības līmenis ir aptuveni 1,4 bērni uz vienu sievieti, kas ir zem aizvietošanas līmeņa (2,1 bērns). Tas nozīmē, ka dabiskā iedzīvotāju pieauguma tempā sabiedrība nespēj sevi pilnībā atjaunot. Tomēr pateicoties ekonomiskajai izaugsmei un angļu valodas plašai lietošanai, valsts piesaista strādniekus un studentus no dažādām valstīm. Ieceļotāju pieplūdums palīdz kompensēt zemo dzimstību un atjaunot darbaspēku.
Ekonomika
[labot | labot pirmkodu]Maltas ekonomikas galvenās nozares ir tūrisms un ostu pakalpojumi. Malta ir viens no lielākajiem pasaules angļu valodas mācīšanās centriem un pieņem studentus no visas pasaules. Maltā ir arī vairāki lieli uzņēmumi, kuriem nepieciešams augsti kvalificēts darbaspēks: mikroshēmu ražošana (ST Electronics), banknošu drukāšana (De La Rue), gaisa kuģu tehniskā apkope (Lufthansa Technics), programmēšana utt. Malta ir populāra kino filmēšanas vieta. Maltā tika veidotas filmas "Gladiators", "Minhene", "Da Vinči kods" un citas.
Kopš 2008. gada 1. janvāra Maltas liras vietā Malta apgrozībā ir ieviesusi eiro.
Crafts Village ir populārs suvenīru tirgus, kas sastāv no daudziem paviljoniem, kur var iegādāties Maltas tautas amatniecības produktus. Malta ir pazīstama ar daudzkrāsainiem stikla izstrādājumiem.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ (angliski) «Malta: general data of the country». populstat.info. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-06-25. Skatīts: 2010-04-15.
- ↑ (angliski) «Malta». International Monetary Fund. Skatīts: 2009-10-01.
- ↑ ^ The Maltese Islands, Department of Information — Malta.
- ↑ ^ Weather of Malta — MET Office in Malta International Airport
- ↑ ^ a b c "Valletta Climate Guide". Retrieved 5 June 2009.
- ↑ ^ a b "Met Office: Climate averages 1971—2000". Met Office. Retrieved 20 September 2011.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Malta.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
| Šis ar Eiropu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||
| ||||||
|
