Pāriet uz saturu

Katastrofa

Vikipēdijas lapa

Katastrofa (no latīņu: catastropha, kas savukārt no grieķu: καταστροφή (katastrophē) — 'apvērsums') ir nopietns notikums vai notikumu kopums, kas izraisa plašus cilvēku upurus, materiālos zaudējumus, vides postījumus vai būtiskus sabiedrības darbības traucējumus. Katastrofas var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, iznīcināt infrastruktūru, pārtraukt būtisku pakalpojumu sniegšanu un radīt ilgstošas sociālās un ekonomiskās sekas.[1]

Katastrofas var izraisīt gan dabas procesi, gan cilvēku darbība. To smagumu nosaka ne tikai apdraudējuma intensitāte, bet arī iedzīvotāju un infrastruktūras pakļautība riskam, sabiedrības ievainojamība un spēja reaģēt uz apdraudējumu.[2]

Iedalījums

[labot | labot pirmkodu]

Pēc izcelsmes katastrofas parasti iedala divās pamatgrupās — dabas katastrofās un cilvēku darbības izraisītās katastrofās. Atsevišķos gadījumos katastrofas var veidoties vairāku dabisku un antropogēnu faktoru mijiedarbības rezultātā.

Dabas katastrofas

[labot | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Dabas katastrofa

Dabas katastrofas ir saistītas ar dabas procesiem, kas apdraud cilvēkus, infrastruktūru un vidi. Tās iedala vairākās grupās:

Dabas parādība pati par sevi ne vienmēr ir katastrofa. Par katastrofu tā kļūst, ja izraisa nopietnus zaudējumus un būtiski traucē skartās sabiedrības darbību.[2]

Cilvēku izraisītas katastrofas

[labot | labot pirmkodu]

Cilvēku izraisītas jeb antropogēnās katastrofas rodas cilvēku darbības, tehnisku kļūmju, nolaidības vai apzinātas rīcības rezultātā.

Pie tām pieder:

Dažas katastrofas var izraisīt ķēdes reakciju, piemēram, zemestrīce var radīt cunami, kas savukārt izraisa rūpniecisku vai kodolavāriju.

Katastrofu sekas

[labot | labot pirmkodu]

Katastrofu sekas ir atkarīgas no to mēroga, ilguma, skartās teritorijas apdzīvotības un infrastruktūras noturības.

Galvenās sekas ir:

  • Cilvēku zaudējumi — bojāgājušie, ievainotie, saslimušie un bez pajumtes palikušie iedzīvotāji.
  • Materiālie zaudējumi — ēku, ceļu, tiltu, elektrotīklu un citu infrastruktūras objektu bojājumi.
  • Ekonomiskās sekas — uzņēmumu darbības pārtraukšana, ražošanas samazināšanās un atjaunošanas izdevumi.
  • Vides postījumi — piesārņojums, ekosistēmu degradācija un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās.
  • Sociālās sekas — iedzīvotāju pārvietošana, sabiedrisko pakalpojumu traucējumi un ilgstošas psiholoģiskas sekas.

Katastrofu ietekme var saglabāties vairākus gadus vai pat gadu desmitus pēc sākotnējā notikuma.

Katastrofu riska mazināšana un pārvaldīšana

[labot | labot pirmkodu]

Katastrofu riska mazināšana ir pasākumu kopums, kura mērķis ir novērst jaunus katastrofu riskus un samazināt pastāvošos. Tas ietver apdraudējumu novērtēšanu, drošas būvniecības principu ievērošanu, infrastruktūras aizsardzību un iedzīvotāju sagatavošanu ārkārtējām situācijām.[2]

Katastrofu pārvaldīšana ietver vairākus savstarpēji saistītus posmus:

  1. Novēršana un riska mazināšana — pasākumi katastrofu iespējamības un iespējamo zaudējumu samazināšanai.
  2. Gatavība — civilās aizsardzības plānu izstrāde, apmācības un agrīnās brīdināšanas sistēmu uzturēšana.
  3. Reaģēšana — glābšanas darbi, evakuācija, medicīniskā palīdzība un iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšana.
  4. Atjaunošana — bojātās infrastruktūras atjaunošana un katastrofā cietušo kopienu atbalstīšana.

Starptautiskā mērogā katastrofu riska mazināšanas politiku nosaka arī Sendai ietvarprogramma katastrofu riska mazināšanai, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis pieņēma 2015. gadā laikposmam līdz 2030. gadam.[3]

Katastrofu pārvaldīšana Latvijā

[labot | labot pirmkodu]

Latvijā civilās aizsardzības sistēmas darbību un katastrofu pārvaldīšanas kārtību regulē Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums, kas stājās spēkā 2016. gada 1. oktobrī.

Likums katastrofas pēc to izcelsmes iedala dabas katastrofās un cilvēku izraisītās jeb antropogēnās katastrofās, bet pēc radīto postījumu apjoma — vietēja, reģionāla un valsts mēroga katastrofās.[4]

Katastrofu pārvaldīšanā piedalās valsts un pašvaldību institūcijas, tostarp Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kas veic nozīmīgus civilās aizsardzības koordinēšanas un uzraudzības uzdevumus.

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 348. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.
  2. 1 2 3 «Disaster» (angļu). United Nations Office for Disaster Risk Reduction.
  3. ↑ «Sendai Framework for Disaster Risk Reduction 2015–2030» (angļu). United Nations Office for Disaster Risk Reduction.
  4. ↑ «Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums» (latviešu). Likumi.lv.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]