Pāriet uz saturu

Hiragana

Vikipēdijas lapa

Hiragana (japāņu: 平仮名) ir japāņu zilbju alfabēts (katrs simbols nozīmē zilbi nevis skaņu[1]), viens no japāņu rakstības veidiem līdz ar katakanu, kandži, arābu cipariem un romadzi (latīņu alfabēts). Hiragana alfabētā ir 46 simboli (kā arī daži novecojuši)[1]. Kopā hiragana un katakana sastāda kana sistēmu, kurā viena zīme izsaka vienu moru.

Zemāk dotajā tabulā hiragana dota pa kreisi, pa vidu dota Hepberna transkripcija. Sarkanā krāsā norādītas zīmes, ko mūsdienās praktiski vairs nelieto. Pēc tabulas dotas aptuvenas latviešu skaņu atbilsmes. Latviešu valodā viena un tā pati zilbe var tikt atveidota vairākos veidos, piemēram, "Hirosima" un "suši".

ひらがな — Rōmaji — カタカナ
Bāzes Kana (tīras skaņas) Salikteņu skaņas
あ a ア い i イ う u ウ え e エ お o オ (ゃ ya ャ) (ゅ yu ュ) (ょ yo ョ)
か ka カ き ki キ く ku ク け ke ケ こ ko コ きゃ kya キャ きゅ kyu キュ きょ kyo キョ
さ sa サ し shi シ す su ス せ se セ そ so ソ しゃ sha シャ しゅ shu シュ しょ sho ショ
た ta タ ち chi チ つ tsu ツ て te テ と to ト ちゃ cha チャ ちゅ chu チュ ちょ cho チョ
な na ナ に ni ニ ぬ nu ヌ ね ne ネ の no ノ にゃ nya ニャ にゅ nyu ニュ にょ nyo ニョ
は ha ハ ひ hi ヒ ふ fu フ へ he ヘ ほ ho ホ ひゃ hya ヒャ ひゅ hyu ヒュ ひょ hyo ヒョ
ま ma マ み mi ミ む mu ム め me メ も mo モ みゃ mya ミャ みゅ myu ミュ みょ myo ミョ
や ya ヤ   ゆ yu ユ   よ yo ヨ      
ら ra ラ り ri リ る ru ル れ re レ ろ ro ロ りゃ rya リャ りゅ ryu リュ りょ ryo リョ
わ wa ワ ゐ wi ヰ   ゑ we ヱ を wo ヲ      
        ん n ン      
Balsīgie līdzskaņi Balsīgo līdzskaņu salikteņi
が ga ガ ぎ gi ギ ぐ gu グ げ ge ゲ ご go ゴ ぎゃ gya ギャ ぎゅ gyu ギュ ぎょ gyo ギョ
ざ za ザ じ ji ジ ず zu ズ ぜ ze ゼ ぞ zo ゾ じゃ ja ジャ じゅ ju ジュ じょ jo ジョ
だ da ダ ぢ ji ヂ づ zu ヅ で de デ ど do ド ぢゃ ja ヂャ ぢゅ ju ヂュ ぢょ jo ヂョ
ば ba バ び bi ビ ぶ bu ブ べ be ベ ぼ bo ボ びゃ bya ビャ びゅ byu ビュ びょ byo ビョ
"P" sērija "P" salikteņi
ぱ pa パ ぴ pi ピ ぷ pu プ ぺ pe ペ ぽ po ポ ぴゃ pya ピャ ぴゅ pyu ピュ ぴょ pyo ピョ
  • を bieži vien izrunā gandrīz kā o.
  • や, ゆ un よ latviski attiecīgi būtu ja, ju un jo; に parasti izrunā kā ņi, ざ, ず, ぜ un ぞ skaņa z ir apmēram pa vidu starp z un dz. Latviešu valodā šos parasti pieraksta kā dz.
  • し, ち un つ varētu pierakstīt arī kā ši, či un cu. Attiecīgās kombinācijas (しゃ, しゅ, utt) arī attiecīgi.
  • ゐ un ゑ mūsdienās vairs praktiski nelieto (tur, kur tie ir, tos izrunā gandrīz kā i un e, attiecīgi).
  • ん ir vienīgais atsevišķais līdzskanis un var tikt izrunāts arī ļoti tuvu m. Tā izruna ir ļoti tuva latviešu valodas n burtam tādos vārdos kā "banga". Japāņu valodā vārdi nevar sākties ar ん vai ン.
  • じ un ず var pierakstīt divos veidos, parasti lieto to, kas ir iegūts modificējot し un す. じゃ, じゅ un じょ arī ir iespējami divi varianti, tur arī parasti lieto to, kas ir iegūts modificējot し.
  • Ar mazo っ var dubultot līdzskani (にっさん - nissan, にっぽん - nippon).
  • Japāņu valodā neizšķir starp R un L, parasti pieraksta kā R, lai arī izrunāt to var tikpat labi kā L.
  • Dažreiz ha izrunā, kā wa (lietojot kā saikli un atsevišķos vārdos) un he (kā saikli) - kā e.

Atsauces un piezīmes

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 Михаил Ульянов Японская слоговая азбука хирагана Arhivēts 2011. gada 3. martā, Wayback Machine vietnē.