2025. gads
Izskats
![]() | Šis raksts ir par aktuālu notikumu. Laika gaitā informācija var strauji mainīties. Lūdzu, nepievieno faktus bez atsaucēm uz uzticamiem avotiem. |
Tūkstošgades: | |
Gadsimti: | |
Desmitgades: | |
Gadi: |
Latvija | |
Laikapstākļi Latvijā | |
Sports | |
Kino | |
Kosmonautika |
Gregora kalendārs | 2025 MMXXV |
Ab urbe condita | 2778 |
Armēņu kalendārs | 1474 ԹՎ ՌՆՀԴ |
Asīriešu kalendārs | 6775 |
Bahāju kalendārs | 181—182 |
Bengāliešu kalendārs | 1432 |
Berberu kalendārs | 2975 |
Budistu kalendārs | 2569 |
Birmiešu kalendārs | 1387 |
Bizantiešu kalendārs | 7533—7534 |
Ķīniešu kalendārs | 甲辰年 (Koka drakons) 4721 vai 4661 — līdz — 乙巳年 (Koka čūska) 4722 vai 4662 |
Koptu kalendārs | 1741—1742 |
Etiopu kalendārs | 2017—2018 |
Ebreju kalendārs | 5785—5786 |
Hindu kalendāri | |
- Vikram Samvat | 2081—2082 |
- Shaka Samvat | 1947—1948 |
- Kali Juga | 5126—5127 |
Holocēna kalendārs | 12025 |
Igbo kalendārs | 1025—1026 |
Irānas kalendārs | 1403—1404 |
Islāma kalendārs | 1446—1447 |
Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
Korejas kalendārs | 4358 |
UNIX laiks | 1735689600—1767225599 |
2025. gads (MMXXV) ir parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. janvāris:
- par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Polija, nomainot Ungāriju;
- Bulgārija un Rumānija pievienojās Šengenas zonai;
- Lihtenšteinā legalizētas viendzimuma laulības;
- Ukraina pārtrauca Krievijas dabasgāzes transportēšanu caur šo valsti pēc tam, kad beidzās piecus gadus ilgais tranzīta līgums; Ukraina kļuva par Starptautiskās krimināltiesas dalībvalsti;
- Piedņestrā sākās enerģētiskā krīze pēc tam, kad izbeidzās Krievijas dabasgāzes piegāde.
- 3. janvāris — Dienvidkorejas varasiestādes mēģināja arestēt bijušo prezidentu Junu Sogu Jolu viņa rezidencē, bet to neļāva izdarīt prezidenta apsardze.
- 4. janvāris — Austrijas kanclers Karls Nehammers paziņoja par atkāpšanos no amata.[1]
- 6. janvāris:
- Kanādas premjerministrs Žistēns Trido paziņoja par atkāpšanos no amata.[2][3][4]
- Indonēzija tika uzņemta BRICS.[5][6]
- 7. janvāris:
- Tibetas autonomo reģionu satricināja 7,1 balli stipra zemestrīce, bojā gāja vismaz 126 cilvēki, ievainoti vismaz 338 cilvēki;[7][8]
- Losandželosas apkārtnē ASV izcēlās vispostošākie meža ugunsgrēki tās vēsturē, kas turpinājās vairāk nekā nedēļu; tos izraisīja spēcīgs vējš un ilgstošs sausums; tika iznīcinātas vairāk nekā 13 000 ēkas; bojā gāja vairāk nekā 25 cilvēki, 180 000 cilvēki tika evakuēti.
- 8. janvāris — 2. februāris — Horvātijā, Dānijā un Norvēģijā notika 2025. gada pasaules čempionāts handbolā vīriešiem.
- 11. janvāris — Sudānas pilsoņu karš: valdības spēki pārņēma kontroli pār Vadmedani pilsētu; šis bija lielākais panākums divu gadu cīņā pret nemierniekiem.
- 13. — 23. janvāris — Turīnā, Itālijā notika 2025. gada ziemas pasaules universitāšu spēles.
- 15. janvāris:
- izdevās arestēt atstādināto Dienvidkorejas prezidentu Junu Sogu Jolu;
- Izraēlas—Hamās karš: Izraēla un Hamās noslēdza vienošanos par pamieru ar mērķi izbeigt karu, apmainīties ar Izraēlas ķīlniekiem un palestīniešu gūstekņiem, kā arī atļaut starptautiskās palīdzības ievešanu.
- 20. janvāris — Donalds Tramps stājās ASV prezidenta amatā, nomainot Džo Baidenu.
- 22. janvāris — Taizemē legalizētas viendzimuma laulības.
- 24. janvāris — Lielbritāniju un Īriju skāra vētra "Ēovina".[9] Īrijā brāzmas sasniegušas 50,8 m/s, vētras rezultātā vairāk nekā pusmiljons mājsaimniecību palika bez elektrības.[10]
- 26. janvāris — Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas, kurās esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko tika pasludināts par uzvarētāju.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. februāris — Zviedrijas pilsētā Erebrū apšaudē izglītības iestādē tika nogalināti aptuveni 11 cilvēki un ievainoti 15. Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons notikumu nosauca par smagāko masu slepkavību valsts vēsturē.[11][12]
- 10. februāris — Rumānijas prezidents Klauss Johaniss paziņoja par atkāpšanos no amata.[13]
- 12. februāris — Par Grieķijas prezidentu ievēlēts Konstantins Tasuls.[14]
- 23. februāris — Vācijā notika federālās vēlēšanas.
- 28. februāris — Baltajā namā notika ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodomira Zelenska tikšanās. Tramps un ASV viceprezidents Dž.D. Venss asi kritizēja Zelenski, izvirzot jautājumus par atbalstu Ukrainai, piedāvāto kara izbeigšanu, kā arī valsts nākotni kopumā.[15]
Paredzētie notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 18. maijs — Polijā notiks prezidenta vēlēšanas.
- 24. maijs — notiks Austrālijas federālās vēlēšanas.
- 13. — 17. maijs — Šveices pilsētā Bāzelē notiks 2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss.
- 31. maijs — Minhenē, Vācijā, notiks 2025. gada UEFA Čempionu līgas fināls.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 15. jūnijs — 13. jūlijs — ASV notiks 2025. gada FIFA klubu Pasaules kauss.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. oktobris — Luksemburgas lielhercogs Anrī atkāpsies no troņa, nododot to savam dēlam princim Gijomam.[18]
- 14. oktobris — Microsoft noteicis savas operētājsistēmas Windows 10 atbalsta beigu datums.[19][20] Lietotājiem būs vai nu jāinstalē Windows 11, vai jāizmanto alternatīva Microsoft operētājsistēma.
- 20. oktobris — notiks Kanādas 45. federālās vēlēšanas.
Nezināms datums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Oktobris — novembris — Francijā notiks 2025. gada regbija līgas vīriešu Pasaules kauss.
- Artemis 2, pirmā apkalpes misija ārpus zemās Zemes orbītas kopš 1972. gada un otrā programmas Artemis misija, kuru plānots uzsākt ne agrāk kā 2025. gada septembrī.
- Japānā notiks vispārējās vēlēšanas.
- Jolanda Saldivara varēs pretendēt uz brīvību, jo būs aizritējuši 30 gadi pēc Selēnas Peresas slepkavības, ko viņa pastrādāja 1995. gadā.
- Norvēģija plāno līdz šim gadam aizliegt visu jauno automašīnu ar dīzeļa un benzīna dzinējiem tirdzniecību.[21][22]
- Rockstar Games izdos Grand Theft Auto VI, nākamo Grand Theft Auto sērijas spēli.
- ITER iedegsies pirmā plazma.[23]
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. janvāris — Deivids Lodžs (David Lodge), angļu rakstnieks un literatūrkritiķis (dzimis 1935. gadā)
- 2. janvāris:
- Āgneša Keleti (Ágnes Keleti), ungāru sporta vingrotāja (dzimusi 1921. gadā)
- Ferdi Taifurs (Ferdi Tayfur), Turcijas dziedātājs un aktieris (dzimis 1945. gadā)
- Jans Zahara (Ján Zachara), Slovākijas bokseris (dzimis 1928. gadā)
- 5. janvāris:
- Kosts Simitis (Κώστας Σημίτης), Grieķijas politiķis (dzimis 1936. gadā)
- Roberts Hībners (Robert Hübner), Vācijas šahists (dzimis 1948. gadā)
- 7. janvāris — Žans Marī Lepens (Jean-Marie Le Pen), Francijas politiķis (dzimis 1928. gadā)
- 10. janvāris — Telma Hopkinsa (Thelma Hopkins), Ziemeļīrijas vieglatlēte (dzimusi 1936. gadā)
- 13. janvāris:
- Bernds Kulmans (Bernd Cullmann), Rietumvācijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā)
- Olivjero Toskani (Oliviero Toscani), itāļu fotogrāfs (dzimis 1942. gadā)
- 14. janvāris — Žano Švarcs (Jeannot Szwarc), franču kinorežisors (dzimis 1937. gadā)
- 16. janvāris:
- Žaks Gitē (Jack Guittet), Francijas paukotājs (dzimis 1930. gadā)
- Deivids Linčs (David Lynch), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1946. gadā)[24]
- Džoana Plouraita (Joan Plowright), britu aktrise (dzimusi 1929. gadā)
- 17. janvāris:
- Deniss Lo (Denis Law), Skotijas futbolists (dzimis 1940. gadā)
- Punsalmāgijns Očirbats (Punsalmaagiyn Ochirbat), Mongolijas prezidents (dzimis 1942. gadā)
- 20. janvāris:
- Bertrāns Blije (Bertrand Blier), franču kinorežisors un scenārists (dzimis 1939. gadā)
- Freds Ņūhauss (Fred Newhouse), ASV vieglatlēts (dzimis 1948. gadā)
- 21. janvāris
- Maurisio Funess (Mauricio Funes), Salvadoras prezidents (dzimis 1959. gadā)
- Gārts Hadsons (Garth Hudson), kanādiešu multiinstrumentālists (dzimis 1937. gadā)
- 25. janvāris — Gregs Bells (Greg Bell), ASV vieglatlēts (dzimis 1930. gadā)
- 29. janvāris — Salvans Momika (سلوان موميكا), Irākas anti-islāma aktīvists (dzimis 1986. gadā)
- 30. janvāris:
- Diks Batons (Dick Button), ASV daiļslidotājs (dzimis 1929. gadā)
- Džūliuss Čens (Julius Chan), Papua-Jaungvinejas politiķis, premjerministrs (dzimis 1939. gadā)
- Marianna Feitfula (Marian Faithfull), angļu dziedātāja, dziesmu autore, aktrise (dzimusi 1946. gadā)
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. februāris — Horsts Kēlers (Horst Köhler), Vācijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1943. gadā)
- 4. februāris — Aga Hans IV (شاه كريم الحسيني), islāma līderis, uzņēmējs, ismaīlītu imāms (dzimis 1936. gadā)
- 8. februāris — Sems Nujoma (Sam Nujoma), Namībijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā)
- 9. februāris — Toms Robinss (Tom Robbins), ASV rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
- 11. februāris:
- Jorgs Rumbanis (Γεωργιος Ρουμπανης), Grieķijas vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
- Ivonna Šokē-Brjua (Yvonne Choquet-Bruhat), Francijas matemātiķe un fiziķe (dzimusi 1923. gadā)
- 14. februāris — Ženevjēva Pāže (Geneviève Page), Francijas aktrise (dzimusi 1927. gadā)
- 15. februāris — Muhsins Hendrikss (Muhsin Hendricks), Dienvidāfrikas islāma skolotājs, imāms un aktīvists (dzimis 1967. gadā)
- 17. februāris — Džīns Hekmens (Gene Hackman), ASV aktieris (dzimis 1930. gadā)
- 25. februāris — Roberta Fleka (Roberta Flack), ASV mūziķe (dzimusi 1937. gadā)
- 26. februāris — Mišela Trahtenberga (Michelle Trachtenberg), ASV aktrise (dzimusi 1985. gadā)
- 27. februāris — Boriss Spaskis (Борис Спасский), PSRS un Francijas šahists (dzimis 1937. gadā)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Austrian Chancellor Nehammer says he will resign after talks on forming a new government fail». AP News (angļu). 2025-01-04. Skatīts: 2025-01-04.
- ↑ Karol Żak. «Premier Kanady Justin Trudeau ogłosił, że ustąpi ze stanowiska». RMF 24 (poļu). RMF, 2025. gada 6. janvāris. Skatīts: 2025. gada 6. janvāris.
- ↑ «Był uwielbiany, gdy zaczynał, teraz się poddaje. Premier Kanady rezygnuje». TVP Info (poļu). TVP. 2025. gada 6. janvāris. Skatīts: 2025. gada 6. janvāris.
- ↑ «Justin Trudeau resigns as Canadian prime minister». BBC News (angļu). 2025. gada 6. janvāris. Skatīts: 2025. gada 6. janvāris.
- ↑ «Indonesia joins BRICS group of emerging economies». Al Jazeera (angļu). Skatīts: 2025-01-09.
- ↑ «Indonesia is admitted to the BRICS bloc of developing nations». AP News (angļu). 2025-01-06. Skatīts: 2025-01-09.
- ↑ «China earthquake: Dozens dead as tremor strikes Tibet». BBC News (angļu). 2025. gada 7. janvāris. Skatīts: 2025. gada 7. janvāris.
- ↑ «At least 95 killed as magnitude-6.8 earthquake hits China's Tibet region». ABC News (en-AU). 2025-01-07. Skatīts: 2025-01-07.
- ↑ «Britu salas sasniegusi, iespējams, spēcīgākā vētra pēdējā desmitgadē». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-01-28.
- ↑ «VIDEO: Vētra plosās Īrijā – šorīt fiksēts spēcīgākais vējš valsts vēsturē, brāzmas pārsniegušas 50 m/s». www.1188.lv (latviešu). 2025-01-24. Skatīts: 2025-01-28.
- ↑ «Swedish police trying to work out motive of gunman who killed 10 at school campus - live updates». BBC News (en-GB). Skatīts: 2025-03-06.
- ↑ «Masu slepkavība Zviedrijā: pieaudzis bojāgājušo skaits». Ārvalstīs (latviešu). 2025-02-05. Skatīts: 2025-03-06.
- ↑ «Rumānijas prezidents paziņo par atkāpšanos no amata». www.delfi.lv (latviešu). 2025-02-10. Skatīts: 2025-02-10.
- ↑ «Grieķijā par valsts prezidentu ievēlēts līdzšinējais parlamenta priekšsēdētājs». www.lsm.lv (latviešu). 2025-02-12. Skatīts: 2025-02-15.
- ↑ Tom McArthur, Jaroslav Lukiv. «Trump accuses Zelensky of 'gambling with World War Three'». BBC News (angļu), 2025. gada 28. februāris. Skatīts: 2025. gada 28. februāris.
- ↑ «Osaka Is World Expo 2025 Host». Japan Forward (angļu). 2018-11-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 17. marts. Skatīts: 2018-11-23.
- ↑ «Bulgaria gives up its goal to join eurozone in 2024». Euractiv. 2023-02-17. Skatīts: 2023-03-04.
- ↑ «Grand Duke Henri confirms date of retirement». Luxembourg Times (angļu). 2024-12-24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 29. decembris. Skatīts: 2024-12-29.
- ↑ «Windows 10 Home and Pro Lifecycle». docs.microsoft.com. Skatīts: 2021-06-27.
- ↑ «Windows 10 Enterprise and Education Lifecycle». docs.microsoft.com. Skatīts: 2021-06-27.
- ↑ Michael J. Coren. «Nine countries say they'll ban internal combustion engines. So far, it's just words.». Quartz, 2018-08-07. Skatīts: 2019-06-06.
- ↑ «Norway is electric». Government.no (angļu). Government of Norway. 2019-11-29. Skatīts: 2020-08-09.
- ↑ «First Plasma: 2025». ITER (angļu). August 2016. Skatīts: 2020-08-09.
- ↑ Andrew Pulver. «David Lynch, Twin Peaks and Muholland Drive director, dies aged 78». The Guardian (angļu), 2025-01-16. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2025-01-16.
Kalendārs
[labot pirmkodu]![]() |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2025 |