Grāmata vēsta par pagātnes klātesamību šodienā, par divām Latvijas sabiedrību šķeļošām un konfron... more Grāmata vēsta par pagātnes klātesamību šodienā, par divām Latvijas sabiedrību šķeļošām un konfrontāciju raisošām piemiņas dienām - 16. martu un 9. maiju. Pirmajā no tām tiek pieminēti Otrā pasaules kara laikā nacionālsociālistiskās Vācijas bruņotajos spēkos karojošie latviešu leģionāri, bet otrajā - svinēta Padomju Savienības uzvara Lielajā Tēvijas karā. Katrai no šīm dienām ir sava vēsture, savs dalībnieku, atbalstītāju, noliedzēju, vienaldzīgo loks, savi rituāli un sava jēga. Tās tiek izmantotas arī mūsdienu politikā, starpvalstu attiecībās, nereti aizmirstot morāli. Šīs grāmatas uzdevums ir sniegt zināšanas par 16. martu un 9. maiju, kas ļautu veidot argumentētu sapratni un praksi par to lomu Latvijas cilvēku sociālajā atmiņā, kā arī šo piemiņas dienu nozīmi publiskajā telpā, politikā un indivīdu dzīvēs. Grāmatā aplūkotas sociālās atmiņas pētniecības teorētiskās pieejas, kā arī 1944. gada 16. marta notikumi un to pārtapšana Latviešu leģionāru piemiņas dienā, tās atzīmēšana trimdā un Latvijā, kā arī ar šo datumu saistītā politiskā konfrontācija. Iztirzāti arī 8. un 9. maija notikumi, Padomju Savienības Uzvaras dienas svinību mainīgums, 8. maija komemoratīvā prakse Latvijā un 9. maija pārtapšana par Latvijas krievvalodīgo kopienu konsolidējošiem svētkiem. Analizēta 16. marta un 8./9. maija reprezentācija Latvijas presē divdesmit gadu ilgumā un sniegts ieskats etnogrāfiskajos novērojumos, kas veikti 2010. un 2011. gadā abu atceres dienu pasākumos. Grāmatā apkopotie pētījumi tapuši valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” projekta “Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” ietvaros. To autori - Laura Ardava, Didzis Bērziņš, Mārtiņš Kaprāns, Kristiāna Kirša, Klinta Ločmele, Nils Muižnieks, Uldis Neiburgs, Aija Rozenšteine, Andris Saulītis, Gita Siliņa, Ojārs Skudra, Laura Uzule, Vita Zelče un Kaspars Zellis.
Grāmata vēsta par pagātnes klātesamību šodienā, par divām Latvijas sabiedrību šķeļošām un konfron... more Grāmata vēsta par pagātnes klātesamību šodienā, par divām Latvijas sabiedrību šķeļošām un konfrontāciju raisošām piemiņas dienām - 16. martu un 9. maiju. Pirmajā no tām tiek pieminēti Otrā pasaules kara laikā nacionālsociālistiskās Vācijas bruņotajos spēkos karojošie latviešu leģionāri, bet otrajā - svinēta Padomju Savienības uzvara Lielajā Tēvijas karā. Katrai no šīm dienām ir sava vēsture, savs dalībnieku, atbalstītāju, noliedzēju, vienaldzīgo loks, savi rituāli un sava jēga. Tās tiek izmantotas arī mūsdienu politikā, starpvalstu attiecībās, nereti aizmirstot morāli. Šīs grāmatas uzdevums ir sniegt zināšanas par 16. martu un 9. maiju, kas ļautu veidot argumentētu sapratni un praksi par to lomu Latvijas cilvēku sociālajā atmiņā, kā arī šo piemiņas dienu nozīmi publiskajā telpā, politikā un indivīdu dzīvēs. Grāmatā aplūkotas sociālās atmiņas pētniecības teorētiskās pieejas, kā arī 1944. gada 16. marta notikumi un to pārtapšana Latviešu leģionāru piemiņas dienā, tās atzīmēšana trimdā un Latvijā, kā arī ar šo datumu saistītā politiskā konfrontācija. Iztirzāti arī 8. un 9. maija notikumi, Padomju Savienības Uzvaras dienas svinību mainīgums, 8. maija komemoratīvā prakse Latvijā un 9. maija pārtapšana par Latvijas krievvalodīgo kopienu konsolidējošiem svētkiem. Analizēta 16. marta un 8./9. maija reprezentācija Latvijas presē divdesmit gadu ilgumā un sniegts ieskats etnogrāfiskajos novērojumos, kas veikti 2010. un 2011. gadā abu atceres dienu pasākumos. Grāmatā apkopotie pētījumi tapuši valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” projekta “Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” ietvaros. To autori - Laura Ardava, Didzis Bērziņš, Mārtiņš Kaprāns, Kristiāna Kirša, Klinta Ločmele, Nils Muižnieks, Uldis Neiburgs, Aija Rozenšteine, Andris Saulītis, Gita Siliņa, Ojārs Skudra, Laura Uzule, Vita Zelče un Kaspars Zellis.
Uploads
Books by Kristiana Kirsa