Papers by Eriks Jekabsons
4* / 5 6 / 7+ 7 --64-*+-*8 + *9*56 + 4* 76*/4 87 5 4 7 4* *75 + 64 564 4* 564 :* 7 --+, -64-4*+-*... more 4* / 5 6 / 7+ 7 --64-*+-*8 + *9*56 + 4* 76*/4 87 5 4 7 4* *75 + 64 564 4* 564 :* 7 --+, -64-4*+-*8 ! " #$ --64-4*+-*8 ; 4* , 7 4* *75 + * ' <
Latvijas neatkarības kara laikā periods 1919. gada vasarā un rudens sākumā bija ļoti sarežģīts, t... more Latvijas neatkarības kara laikā periods 1919. gada vasarā un rudens sākumā bija ļoti sarežģīts, taču līdz šim ir nepietiekoši dziļi aplūkots historiogrāfijā (galvenā vērība pievērsta Cēsu kaujām un to tiešajām sekām -Kārļa Ulmaņa valdības statusa izmaiņām, tai atgūstot kontroli valstī, vienotas Latvijas armijas izveidei u. c.). 1919. gada vasarā Latvijas teritorijā Ilūkstes apriņķī ienāca arī Polijas karaspēks un Lietuvas armijas vienības, uzsākot kaujas ar Sarkano armiju par Daugavpils rajonu un sākot tieši apdraudēt arī šo pilsētu otrā Daugavas krastā. Turklāt poļu faktora klātbūtne šeit izraisīja zināmu nemieru gan pretboļševistiskajos Nikolaja Judeņiča komandētajos spēkos Igaunijā, gan Vācijā un Rīdigera fon der Golca karaspēka štābā Jelgavā. Kopš 1919. gada jūlija viens no galvenajiem jautājumiem, kas bez nepieciešamības atbrīvot Sarkanās armijas ieņemto valsts daļu nodarbināja gan Latvijas valdību, gan Sabiedroto misijas Rīgā un Liepājā, bija Zemgalē koncentrētā vācu karaspēka evakuācijas uz Vāciju, kā arī krievu vienību, kas ierodas no Vācijas, jautājums. Augusta beigās Rīgā notika Sabiedroto misijas Baltijas valstīs vadītāja Huberta Gofa vietnieka -ģenerāļa Frenka Mārša -iniciētā pretboļševistisko spēku (reģiona valstu un spēku, t. sk. ar minēto krievu vienību komandiera Pāvela Bermonta piedalīšanos) pārstāvju apspriede, lai izveidotu vienotu frontes līniju, kas rezultātus nedeva, neraugoties uz F. Mārša centieniem. 1 Sekojošajās nedēļās sasprindzinājuma pieaugums reģionā turpinājās, 21. septembrī vācu spēkiem Zemgalē oficiāli iestājoties P. Bermonta Rietumkrievijas brīvprātīgo armijā un septembra beigās poļu karaspēkam gūstot noteiktus panākumus Daugavpils frontē. 2 Oktobrī sekoja vispārēja krīze
Izdevniecība "Zinātne" ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu laidusi klajā vēsturnieka, Latvija... more Izdevniecība "Zinātne" ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu laidusi klajā vēsturnieka, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa monogrāfiju par vienu no joprojām atpazīstamākajiem latviešu strēlnieku komandieriem Pirmā pasaules kara laikā, turklāt minētā atpazīstamība cieši saistība arī ar padomju okupācijas laikā atļauto un pat popularizēto vēstures naratīvu par latviešu strēlnieku "sarkanumu" un atbalstu boļševismam. Fakts, ka strēlnieku pulka komandieris Jukums Vācietis 1918. gadā kļuva par pirmo Padomju Krievijas Strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas virspavēlnieku, bija ļoti pateicīgs, lai situācijā, kad par Latvijas 20. gadsimta vēsturi varēja runāt gandrīz caur šo "sarkanuma" prizmu, kļūtu faktiski par nacionālā patriotisma legālu izpausmes formu. J. Vācietis saistībā ar darbību Sarkanās armijas augstākajos amatos Krievijas pilsoņu kara pirmajā posmā un viņam piedēvētajiem, zināmā mērā pārspīlētajiem nopelniem -personības loma nevarēja būt noteicoša lielinieku varas uzvarā Pilsoņu karā kopumā -ir viens no Latvijas, Krievijas un pasaules vēsturē kopumā pazīstamākajiem latviešiem. J. Vācietis bija viens no latviešu strēlnieku pulku komandieriem Pirmā pasaules kara cīņās, turklāt zināmā mērā, pateicoties darbībai Sarkanajā armijā 1918.-1919. gadā un attieksmei pret to padomju okupācijas režīma laikā, vēsturiskajā atmiņā viens no atpazīstamākajiem un vienlaikus mitoloģizētākajiem strēlnieku komandieriem. Tāpat kā latviešu nācijas sarežģītā vēsture kopumā 20. gadsimta pirmajā pusē, J. Vācieša personība ir pretrunīga, kontrastiem pilna. Viens no kontrastiem saistīts ar viņa nostāju nacionālajā jautājumā gan Pirmā pasaules kara, gan Krievijas pilsoņu kara laikā un pēc tā, uzsverot latviešu tautas cīņu par tiesībām uz savu valsti. Un šāda nostāja nekādi nebija izplatīta latviešu izcelsmes Sarkanās armijas komandieru vidū. J. Vācietis bija nacionāli noskaņots, iespējams, ievērojama militārpersona (jautājums par viņa militārajiem
Перадаем у рукі чарговы, ужо 13-ты нумар гадавіка "Латышы і беларусы: разам праз стагоддзі". Ціка... more Перадаем у рукі чарговы, ужо 13-ты нумар гадавіка "Латышы і беларусы: разам праз стагоддзі". Цікавасць даследчыкаў да праблематыкі не сціхае, што падцвярджаюць дасланыя тэксты ад навукоўцаў з розных краін. Гэта ўжо трэці нумар, які выдаецца дзякуючы фінансавай і лагістычнай падтрымцы Беларускага інстытута ў Празе, за што Рэдкалегія вельмі ўдзячная. Еўрапейская навука, як і прынцыпы яе функцыянавання, змяняецца сістэматычна. Датычыць гэта і часопісаў, дзе вельмі важным з'яўляецца свабода доступу, а таксама ўключанасць у базы цытавання. Рэдкалегія плануе ўвесці змены, як у структуру самога гадавіка, так і тэматычнага і храналагічнага абсягу. Гэта накіравана, з аднаго боку, на пашырэнне кола патэнцыйных аўтараў і чытачоў, а з другога -на выкананне патрабаванняў па прыняццю ў агульнасусветныя базы часопісаў. 2023/24 акадэмічны год адзначыўся шэрагам розных мерапрыемстваў. У сакавіку 2024 г. мы атрымалі запрашэнне на святкаванне 500-годдзя Латвійскай універсітэцкай акадэмічнай бібліятэкі ў Рызе. Ва ўрачыстасцях прыняў удзел Максім Каралёў як выканаўчы рэдактар гадавіка і прадстаўнік Беларускага інстытута ў Празе. Супрацоўніцтва Рэдкалегіі з Акадэмічнай бібліятэкай доўжыцца ўжо 10 гадоў, за што яшчэ раз выказваем падзяку яе дырэктарцы Вэнце Коцэрэ. Спадзяёмся на плённае супрацоўніцтва і ў будучыні. Важнай падзеяй быў юбілей Цэнтра беларускай культуры ў Даўгаўпілсе, які адзначаўся 25 мая 2024 г. Цэнтр існуе 25 гадоў і з'яўляецца адным з самых важных асяродкаў беларускай супольнасці ў Латвіі. Узначальвае яго Жанна Раманоўская. Добрай традыцыяй стала правядзенне Цэнтрам міжнароднай канферэнцыі "Беларускія чытанні", якія ўжо ў пяты раз адбыліся ў Міжнародны дзень роднай мовы. Канферэнцыя з'яўляецца важнай пляцоўкай для сустрэчы навуковай і грамадскай супольнасці, зацікаўленай тэматыкай беларуска-латышскіх сувязей. Некалькі юбілеяў адсвяткавалі таксама і беларусы Рыгі. 25 верасня 1938 г. нарадзіўся Вячка Целеш, беларускі мастак, даследчык і грамадскі дзеяч, заснавальнік і шматгадовы старшыня Аб'яднання мастакоў-беларусаў Балтыі "Маю гонар", актыўны сябра Латвійскага таварыства беларускай культуры "Сьвітанак". З нагодны 85-гадовага юбілею прайшло некалькі персанальных выстаў твораў майстра. 35-годдзе існавання адзначыла першая (у пасляваенны час) беларуская арганізацыя ў Латвіі -Латвійскае таварыства беларускай культуры "Сьвітанак". У лістападзе 2023 г. дэпутаты Рыжскай гарадской думы ўхвалілі рашэнне аб наданні аднаму са сталічных М. Каралёў і В. Коцэрэ ~ 6 ~ Russian army, his activities in the Russian Civil War in the Far East, his return to Latvia, his repression after the occupation and annexation of Latvia by the Soviet Union. The fate of Pēteris Blukis's family and his brothers are also touched upon.
Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Latvijas un Polijas militārās... more Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Latvijas un Polijas militārās attiecības 20. gadsimta starpkaru periodā Atslēgas vārdi: Latvija, Polija, militārās attiecības, abu valstu bruņoto spēku sadarbība, izlūkdienesti, kavalērija, jūras spēki, aviācija Pēc impēriju sabrukuma 1918. gada novembrī tika atjaunots Polijas valstiskums un izveidota Latvijas valsts. Kopš tā laika latviešu-poļu kontakti 20 gadu garumā, t.s. starpkaru periodā, aplūkojami divos līmeņos: abu valstu starpvalstu attiecības un, kas ļoti cieši saistīts ar pirmo līmeni, poļu nacionālās minoritātes darbība Latvijā. Runājot par pirmo, jāatzīmē, ka tieši starpvalstu attiecību sākumposmā ar visu spilgtumu atklājas tie principi, kas veidoja abu valstu nostāju reģionā visā periodā. Latvijas un Polijas diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1919. gadā, turklāt 1920. gada sākumā Polija palīdzēja Latvijai militāri atbrīvot Latgali no Sarkanās armijas. 1 Latvijas attiecības ar Poliju, ietekmīgāko no Baltijas valstu neatkarībai labvēlīgajām kaimiņvalstīm, nebija vienkāršas. Tās var iedalīt vairākos periodos, kuru raksturu noteica Austrumeiropas reģionā valdošā militārā un politiskā situācija. Visas tajā esošās valstis bija spiestas sākt savu pastāvēšanu kara un revolūciju pilnībā mainītā realitātē, turklāt par vienu no galvenajām problēmām kļuva robežjautājums. Faktiski tika veidota jauna Eiropas politiskā karte. Un šo procesu galvenokārt ietekmēja tieši militārais faktors. Latvijas un Polijas attiecības arī bija atkarīgas no vispārējā stāvokļa, attiecībām ar Lietuvu, Padomju Savienību, Vāciju, Rietumu lielvalstīm, kā arī no abu valstu militāro un politisko mērķu atšķirībām, ko noteica to stāvoklis Eiropas valstu sistēmā. Ne bez nozīmes bija arī aktīvās un vairumā gadījumu Latvijas valstij naidīgi noskaņotās Latgales poļu muižniecības, kā arī Latvijas poļu mazākumtautības aktivitātes faktors. Latvijas un Polijas attiecību pamatā bija abu pušu ieinteresētība militārā un politiskā sadarbībā. Pateicoties Polijas atbalstam un tiešai palīdzībai, 1919.-1920. gadā tika panākta pilnīga atbrīvošana un Latvijas zemju apvienošana. Polijas palīdzība veidoja pamatu labām kaimiņattiecībām starp Latviju un Poliju vēlākajos gados, kad, kā saka poļu vēsturnieks Pjotrs Losovskis (Łossowski), abas valstis, kurām iepriekš nebija sadarbības pieredzes, bija spiestas iesaistīties attiecību veidošanā, turklāt bija jāpārvar šādiem gadījumiem raksturīgais 1
Makiłła, Dariusz (ed.), Constitutional Order in Post-Versailles Central and Eastern Europe 1919–1939/1941. Deutsches Historisches Institut Warschau, Quellen und Studien, Band 44. Wiesbaden: Harrassowitz Verlag, 2024
During the First World War Latvia suffered the greatest losses of all the Baltic countries and, i... more During the First World War Latvia suffered the greatest losses of all the Baltic countries and, in fact, even the region, as the front line in 1915-1918 divided the Latvian territory into two parts. The devastation of the First World War directly affected about half of Latvian territories, but among the most significant losses were the drastic changes in the size and composition of the population, about which there is still no consensus among historians. The aim of the article is to generally outline the basic features of Latvia's democratic system and the role and importance of national minorities, an essential part of the population, in this system.
Latvia was among the countries in Central and Eastern Europe that transitioned from parliamentary... more Latvia was among the countries in Central and Eastern Europe that transitioned from parliamentary democracy to an authoritarian regime during the interwar period. This authoritarian rule was established in Latvia in May 1934 through a coup d'état. During the following years, the country was governed by a single authoritarian leader, Kārlis Ulmanis, until it lost its independence and was annexed by the Soviet Union in 1940. This article aims to delineate the specifics of this emergence of the authoritarian regime in Latvia. It analyses the causes that lead to the coup, its progression, the subsequent repression of political opponents, and the primary characteristics of the newly established authoritarian regime. Considerable attention and research have been devoted to the foreign reactions to the Latvian coup among the neighbouring countries, European great powers and the USA, and the international community.
Jānim Bušam ar rotu, taču «izklīdinātais pūlis par jaunu salasījās un devās uz Pils ielu. Pretim ... more Jānim Bušam ar rotu, taču «izklīdinātais pūlis par jaunu salasījās un devās uz Pils ielu. Pretim Pēterpils viesnīcai pūlis sadūrās ar kazaku patruļu. No pūļa atskanēja vairāki šāvieni. Kazaku komandiera zirgs paklupa un nosvieda jātnieku. Pūlis metās tam virsū. Lai glābtu komandieri, kazaki atklāja uguni.
The newspaper of Mission of American Relief Administration in Riga, Latvia, 1920-1922
Activities of Herbert Grant-Watson, British Foreign Office Representative in Latvia in March–August 1919. In. LU Žurnāls. Vēsture. 2023. Nr. 16, 15-38, 2023
Adolphus Grant-Watson, was very active in Latvia, hence, the study of his activities is particula... more Adolphus Grant-Watson, was very active in Latvia, hence, the study of his activities is particularly important. The aim of this article is to establish the circumstances and results of Grant-Watson's activities in Liepāja and Riga in March-August 1919, examining them chronologically. This task is accomplished on the basis of the materials acquired in British National Archives and other sources.
Uploads
Papers by Eriks Jekabsons
"The body of knowledge about the contributions Jews made to the history of Latvia is growing. Eriks Jekabsons focuses on the role they played in Latvia’s War of Independence between 1918 and 1920 an of the service Jews rendered between 1920 and 1940, the period of peace; in so doing, he dispels myths and throws a light on a critical chapter in the history of Latvia. It is a must-read." George Schwab, President National Committee on American Foreign Policy, Professor Emeritus of History, City University of New York (Graduate Center and City College)
"[..] The oldest Jewish soldier in the Latvian army was Haims Šteins, who enlisted voluntarily in 1919 at the age of 59. Whereas, the youngest Jewish soldier, as gleaned from the archival sources, was Kopel (Konstantīns) Gorelik, and this situation really has to be considered unique, as he was born in Rīga on 19th November 1908 – and therefore he was only 10 years old on 28th June 1919, when he joined the Latvian army voluntarily in Cesvaine. [..]"