Jump to content

Time

Wikipedia lan
time
scalar quantity, spatio-temporal entity, independent variable
Subclass ofsequence Yasa
Part ofspacetime Yasa
Studied byphilosophy of space and time, general relativity, sociology of time Yasa
Quantity symbol (string)t, τ Yasa
ISQ dimension Yasa
Described at URLhttp://www.w3.org/2006/time Yasa
Depicted byTime, Venus and Love, The Triumph of Time, Truth unveiled by Time Yasa
Has characteristicunidirectionality, time factor Yasa
Manifestation ofmeasurable set Yasa
Stack Exchange taghttps://stackoverflow.com/tags/time Yasa

Loktudə shima fuwutə kəndagəramye shidoni zahirro waltəyinbama kozənalan səta, kərmaaro, kuru fuwuro saadənadə.[1][2][3] Loktudə shima awoa kəndobe sammaso suwudin, nəmkura, kuru awoa suwudinso, shidə awoa ngəwu ngaltəbe faidatə awoa wakajinsodəga tartiyin, loktu awoa wakajinsodəga rataltədə (au nəmgade ndikatenzaben), kuru nəmngəwu awoadəga faltəbe suro awoa zahirreben au awoa notəben notəben.[4][5][6][7] Loktudə shima diwal kən diyaumewo kuru diwal loktubewo, diwal nabe yakkədəro nzəralan.[8]

Loktudə badiyaramman linear spans au loktuwalan ngaltin, korinlan səta kuruwuro sadəna. Zahirro, ngal adamganabe loktubedə agogo-a kalanda-a lan faidatin, kawu awa 24-ye fəlejin shidəwo suro saa kawu-365ben sabtənadə shidəwo təgəndo shillewube Dunyabedəga kəllatadə. Ngaltə ilmu kimiyabe loktubedə susudəro gadezəna loktu Planckben loktu ganadən səta saa biliyon kadaro saadəna loktu kuruwuben. Loktu ngaltinmadə təmatəna kəla shidə Big Banglan badiwono saa biliyon 13.8 kozənadən, shidəga suro zaman dunyabedən mbeji. Fiziya zamanbedə asuzəna loktudə shiga samilan təkkinbaro suro asutə loktu samibedən shidəwo general relativitybe bayanzənadən.[9] Loktudə raktə velocity-a awoa-aye duwaro au lejinro kozayin kuru hangal gənatəma diyabe nankaro, attəson yayi adə shima awo ganaro gotəna diya kəndagəram zauro zauben, misallo relativistic speeds au gravitational pulls of black holes.

Suro gargamben, loktudə mouduyi kərabe faidaa nasha adinbe-a, falsafabe-a, kimiyabe-an. Ngaltə loktu ganabedə ilmuwu kimiyabe-a nzundube-a səmowona, kuru shima dalil kura nasha zawal manəm kuru ilmu shillewube-aben. Loktudə zauro faida naptəram jamabe, daraja razəgəbe mbeji ("loktudə kungəna") kuru daraja kəlanzəbe, dalil loktu gana suro yimwosoben notə nankaro ("carpe diem") kuru suro kənənga adammanaben.

Lamintǝ

[yasa | usullu yasa]