Papers by Diāna Hristenko
Ceļš, Dec 31, 2022
This paper is dedicated to a brief but crucially important period for Lutheran Churches in the Ba... more This paper is dedicated to a brief but crucially important period for Lutheran Churches in the Baltic states during the 20 th century that set into motion religious processes for almost half a century. During World War II, the Baltic states -Estonia, Latvia and Lithuania were occupied by the Soviet army, later taken over by Nazi Germany and then again reoccupied by the Soviets in 1944/45. During this period and shortly after the war, Lutheran Churches in the Baltic states experienced a whirlwind of totalitarian power, different state policies towards religion, significant loss of the clergy and church members, and faced the demolition of churches as institutions and places of worship. In these times of changes, the members of Lutheran leadership of Estonia and Latvia in 1944 were forced to leave their states and churches, never to return, as the Iron Curtain descended between the Soviet Union and the Western world after the war ended. A similar situation occurred with Lithuanian Lutherans. The author seeks to explore the changes in Baltic Lutheran Churches and their leadership from 1944-1949 by analysing the situation in each church separately and seeking similarities in the process of leaving the church in the hands of other church members, -those, who stayed behind in the occupied territories. Through persons and their attitude towards the new role as the church leader(s), the author investigates the sovietisation process of the Lutheran Church (and overall -the religion) that was 8 Born in 1874, in Holdre, Livonia Governorate, Russian Empire (contemporary Estonia) -died in 1970, in Stockholm, Sweden. 9 Born in 1870, in Ģibze (Valdgale), Courland Governorate, Russian Empire (contemporary Latvia)died in 1962, in Esslingen am Neckar, Federal Republic of Germany.
Cel̦š, Dec 1, 2021
Šī raksta mērķis ir atklāt Latvijas un Igaunijas evaņģēlisko baznīcu pārveidošanas galvenos aspek... more Šī raksta mērķis ir atklāt Latvijas un Igaunijas evaņģēlisko baznīcu pārveidošanas galvenos aspektus un to pielāgošanos sovetizācijai no 1946. gada līdz 1949. gadam, raksturot to, kādā veidā un kāpēc šīs izmaiņas jauno arhibīskapu vadībā bija tik būtiskas, ka Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu (LELB) un Igaunijas Evaņģēliski luterisko baznīcu (Eesti Evangeelne Luterlik Kirik -EELK) varētu dēvēt par padomju evaņģēliski luteriskajām baznīcām, kas principiāli atšķīrās no organizācijām pirms Otrā pasaules kara. Šie procesi Latvijā un Igaunijā nenotika identiski, drīzāk ar pāris mēnešu, dažreiz pat gadu nobīdi, tomēr ir tik līdzīgi, ka, analizējot pārmaiņas LELB un EELK, iespējams saskatīt gan vienādu politiku no padomju reliģijas politikas puses, gan līdzīgu reakciju uz šo politiku no luterāņu puses un ticīgās sabiedrības kopumā. Viena no galvenajām atziņām, kura gūta, strādājot ar arhīva materiāliem 1 un līdzšinējo literatūru, 2 ka Latvijas Ev.-lut. baznīca un garīdzniecība sovetizāciju ir piedzīvojusi pirmā, savukārt Igaunijas baznīcas sovetizācija ir notikusi, jau mācoties no procesiem, kuri ir risinājušies Latvijā. Latvijas
Ceļš
The article aims to outline and explain the state structures that affected Protestant and Roman C... more The article aims to outline and explain the state structures that affected Protestant and Roman Catholic churches in LSSR from 1944 to 1985 as interlocutors in state and church relations. The authors chose to analyse these denominations, since they all were confronted with similar policies in the Soviet state. On the basis of archive materials and other sources, the authors have explored the structure of control over religious organizations and the nature of these activities, their impact on religious life in the LSSR, starting from governing bodies of denominations down to local churches. State-church relationships in USSR were determined, first of all, by ideology. The formal framework was dictated by the constitution of the USSR and the decisions of the Central Committee of the Communist Party. Policies on state and church relationships were changing depending on the USSR’s internal and foreign policies, but their main goal – eradicating religion as a phenomenon – remained unchan...
Ceļš, 2021
Šī raksta mērķis ir atklāt Latvijas un Igaunijas evaņģēlisko baznīcu pārveidošanas galvenos aspek... more Šī raksta mērķis ir atklāt Latvijas un Igaunijas evaņģēlisko baznīcu pārveidošanas galvenos aspektus un to pielāgošanos sovetizācijai no 1946. gada līdz 1949. gadam, raksturot to, kādā veidā un kāpēc šīs izmaiņas jauno arhibīskapu vadībā bija tik būtiskas, ka Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu (LELB) un Igaunijas Evaņģēliski luterisko baznīcu (Eesti Evangeelne Luterlik Kirik -EELK) varētu dēvēt par padomju evaņģēliski luteriskajām baznīcām, kas principiāli atšķīrās no organizācijām pirms Otrā pasaules kara. Šie procesi Latvijā un Igaunijā nenotika identiski, drīzāk ar pāris mēnešu, dažreiz pat gadu nobīdi, tomēr ir tik līdzīgi, ka, analizējot pārmaiņas LELB un EELK, iespējams saskatīt gan vienādu politiku no padomju reliģijas politikas puses, gan līdzīgu reakciju uz šo politiku no luterāņu puses un ticīgās sabiedrības kopumā. Viena no galvenajām atziņām, kura gūta, strādājot ar arhīva materiāliem 1 un līdzšinējo literatūru, 2 ka Latvijas Ev.-lut. baznīca un garīdzniecība sovetizāciju ir piedzīvojusi pirmā, savukārt Igaunijas baznīcas sovetizācija ir notikusi, jau mācoties no procesiem, kuri ir risinājušies Latvijā. Latvijas
LU Akadēmiskais apgāds eBooks, Dec 31, 2022
Publikācijas mērķis ir raksturot LPSR reliģiskās dzīves politiski smagajā staļinisma periodā. Tās... more Publikācijas mērķis ir raksturot LPSR reliģiskās dzīves politiski smagajā staļinisma periodā. Tās ietvaros tiek raksturoti sabiedrības sovetizācijas posmi un to ietekme uz reliģisko dzīvi LPSR, reliģijas kontroles struktūras, izmantojot trīs lielāko LPSR konfesiju -evaņģēliski luteriskās baznīcas, Romas katoļu baznīcas un Latvijas pareizticīgās baznīcas -piemērus. Tiek analizētas reliģiskās dzīves pārmaiņas dažādās sovetizācijas fāzēs, baznīcu un padomju varas attiecību dinamika.
Pētījums veltīts līdz šim maz pētītai tēmai – Latvijas un Igaunijas evaņģēliski luterisko baznīcu... more Pētījums veltīts līdz šim maz pētītai tēmai – Latvijas un Igaunijas evaņģēliski luterisko baznīcu sovjetizācijai laika posmā no 1946. gadam līdz 1968. gadam. Maģistra darba mērķis ir izpētīt Latvijas un Igaunijas evaņģēlisko baznīcu pārveidošanu iekšēji un pielāgošanos sovjetizācijai no 1946. gada līdz 1968. gadam, un to, kādā veidā un kāpēc šīs izmaiņas jauno arhibīskapu vadībā bija tik būtiskas, ka LELB un EELK varētu dēvēt par padomju evaņģēliski luteriskajām baznīcām. Darbā tiek iepazīstināts ar LELB un EELK attiecībām ar padomju varu dažādos aspektos un laika posmos, raksturota RKLP pilnvaroto un LELB un EELK arhibīskapu nozīme sovjetizācijas procesos, salīdzinātas abu ev.-lut. baznīcu pārmaiņas sociālisma-komunisma apstākļos.Research is devoted to a little-studied topic of the Sovietization of the Latvian and Estonian Evangelical Lutheran Churches in the period from 1946 to 1968. The aim of research of the master's thesis is the internal and external adaptation of the Latv...
The Evangelical Lutheran Church of Latvia experienced the initial influence of Soviet power betwe... more The Evangelical Lutheran Church of Latvia experienced the initial influence of Soviet power between 1946 and 1954, transforming both its structure and nature. ELCL turned from the "State Church" (the position it held during the interwar period) into an institution which was both supported and restricted with the instruments of the Soviet authorities. This resulted in losing its moral status and influence upon the spiritual lives of Latvian people. In such circumstances, religious conformism was expressed within the framework of both the religious individual and the structures of the church. The aim of the current report is to outline the circumstances, events and individuals that make the relationship of ELCL with the Soviet power during the first postwar years ambiguous and complicated, and to attempt understanding the motives and consequences of the conformism that the ELCL experienced between 1946 and 1954. Using archival materials and historiography, the report analyses the information concerning two people in the leadership of ELCL-Kārlis Irbe and Gustavs Tūrs, who acted differently in the complicated situation caused by the Soviet occupation.
Uploads
Papers by Diāna Hristenko