The Unnamed Feeling

Kas ir nobriedusi sabiedrība? Man šķiet sabiedrība ir nobriedusi tad, kad lielākā daļa sabiedrības locekļu ir ar mieru atteikties no sava personīgā labuma sabiedrības labā. Tas ir tad, kad sabiedrības labums ir prioritārs pār personiskajām ambīcijām un vēlmēm. Vai tas ir iespējams? Es domāju, ka ir.

Jautājumi:

• Vai es esmu ar mieru atteikties no pārāk ātras braukšanas ar auto, lai paaugstinātu drošību uz ceļa?
• Vai es esmu ar mieru atteikties no smēķēšanas uz balkona, lai kaimiņiem būtu labs gaiss?
• Vai es esmu ar mieru maksāt lielākus nodokļus, lai samazinātu ienākumu nevienlīdzību?
• Vai es esmu ar mieru vakcinēties, lai samazinātu vīrusa izplatību un nepārslogotu veselības sistēmu?

Šie šķiet ļoti vienkārši jautājumi, kurus jebkurš var atbildēt. Ja lielākā daļa no mums atbildēs “jā” uz visiem šiem līdzīgiem jautājumiem, tad varēsim teikt, ka esam pieauguši un mums ir laba izpratne par demokrātisku sabiedrību.

Starp citu, izvēle starp savu personīgo labumu (ērtību) un sabiedrības labumu ir viltus dilemma. Mēs varam iedomāties, ka īstermiņā varam gūt labumu no personīgā labuma izvēles, kas ir pretrunā ar sabiedrības labumu. Bet ilgtermiņā tas nedos augļus. Es kā indivīds dzīvošu patiešām labi tikai tad, ja arī visa sabiedrība dzīvo labi. Attiecīgi nav jēgas raut deķi uz savu pusi un domāt tikai par sevi. Ir jādomā, kas ir svarīgs visai (lielai daļai) sabiedrības.

Katram no mums ir savs redzējums un pieredze. Tāpēc ir skaidrs, ka viedokļi ir krasi atšķirīgi. Dažas dienas esmu domāji par šo jautājumu – vai promocijas darbu būtu jāraksta un jāaizstāv angļu valodā?

Atklāšu kārtis. Es esmu matemātikas doktors. Promocijas darbu izstrādāju varbūtību teorijas un matemātiskās statiskas apakšnozarē. Promocijas darbu izstrādāju Latvijas Universitātē. Darbu rakstīju un aizstāvēju angļu valodā. Man tas šķita pavisam dabiski, jo bija prasība par to, ka vismaz vienam no trīs recenzentiem ir jābūt no ārzemēm. Man tas uzreiz bija signāls – darbs ir jāraksta un jāaizstāv angļu valodā, jo kā gan ārzemju recenzents spēs novērtēt manu darbu, ja tas būs latviešu valodā.

Lai arī darbu rakstīju angliski, es uzskatu, ka zinātniskā terminoloģija latviešu valodā obligāti ir jāattīsta un jāpilnveido. Jau pēc promocijas darba aizstāvēšanas iesaistījos darba grupā, kura izstrādāja angļu – latviešu statistikas terminu vārdnīcu. Statistikas terminu vārdnīca ir vitāli nepieciešama manā ikdienas darbā. Ja strādāju Latvijā, tad loģiski, ka statistikas terminoloģija latviešu valodā ir nepieciešama. Tehnisku iemeslu dēļ vārdnīca nav tikusi līdz publiskošanai, bet darbs tāpat bija ļoti vērtīgs. Darba grupā bija statistiķi no vairākām nozarēm – oficiālās statistikas, ekonomikas, medicīnas, bioloģijas, uzņēmējdarbības – bija iespēja ar kolēģiem spriest par terminiem un vienoties par to lietojumu latviešu valodā. Radījām arī vairākus jaunus terminus, kuri šobrīd jau tiek lietoti.

Un tagad dažas tēzes par promocijas darba valodu.

Pirmkārt. Bieži dzirdu argumentu, ka promocijas darbs ir jāraksta latviski, lai veicinātu zinātniskās terminoloģijas attīstību latviešu valodā. Man ir grūti piekrist šim apgalvojumam. Promocijas darbs tomēr ir individuāls darbs. Promocijas darba autors var izveidot ļoti labu terminoloģiju latviešu valodā, iestrādāt to savā darbā, bet es neredzu, kā tas palīdzēs vispārējai terminoloģijas attīstībai. Terminoloģija veidojas, ja vairāki nozares zinātnieki vienojas par terminoloģiju. Terminoloģija ir vienošanās. Promocijas darbs labākajā gadījumā ir vienošanās starp grāda pretendentu un vadītāju.

Protams promocijas darba rakstīšanas laikā var tikt pamanīti terminoloģijas trūkumi. Un beigu beigās tas tiešām var realizēties ar kāda jauna termina radīšanu. Bet šim mērķim tikpat labi kalpo promocijas darba kopsavilkums latviešu valodā. Tajā visi galvenie promocijas darba termini tiks iekļauti un attiecīgi var tikt virzīti uz oficiālu apstiprināšanu.

Otrkārt. Es stingri iestājos par to, ka promocijas darbu ir jāvērtē vismaz vienam vai diviem recenzentiem no ārzemēm. Zinātne pēc definīcijas ir starptautiska. Attiecīgi tas būtu pilnīgi normāli un nodrošinātu objektīvu darba vērtēšanu. Ja darbu vērtē recenzenti no ārzemēm, tad pilnīgi dabiski, ka darbam un aizstāvēšanai ir jābūt angļu valodā. Kā gan savādāk viņi darbu novērtēs?

Treškārt. Viens no promocijas procesa mērķiem ir gatavot jauno zinātnieku paaudzi. Es pieņemu par šo neviens nestrīdas. Attiecīgi promocijas procesam pēc iespējas labāk ir jāsagatavo jaunais censonis zinātnieka karjerai. Tagad jautājums – kādā valodā zinātnieki raksta publikācijas? Protams ir nozaru izņēmumi, bet parasti publikācijas raksta angļu valodā. Ja publikācijas zinātniekam būs jāraksta angliski, tad vislabāk, lai viņš to jau sāk darīt promocijas laikā, vai ne tā?

Ceturtkārt. Pavisam filozofiska doma. Promocijas darba valodas izvēle ir atkarīga no promocijas darba mērķa. Ja promocijas darbu doktorants izstrādā tikai un vienīgi sev (ar domu, ka tik dabūt tos Dr. burtiņus), tad protams – lai raksta pilnīgi vienalga kādā valodā. Ja darbu raksta savas universitātes vajadzībām – lai raksta tādā valodā, kādā ir pieņemts sazināties attiecīgajā universitāte. Nav pretenziju. Es tomēr ceru, ka lielākā daļa no promocijas darbiem tiek rakstīti ar globālu mērķi. Ar mērķi, ka darbs būs derīgs ne tikai lokāli, bet arī globāli. Vismaz es to neapzināti biju pieņēmis – es savu promocijas darbu rakstīju pasaulei, ar domu, ka tas derēs ne tikai Latvijas kontekstā, bet arī jebkurā citā pasaules valstī. Ja tā, tad mana izvēle par darbu angļu valodā bija pilnīgi pamatota un dabiska – darbu rakstīju angļu valodā, kas šobrīd de facto ir universāla zinātnes valoda.

Nobeigumā. Es neesmu par striktiem noteikumiem, jo protams – vienmēr ir izņēmumi, kur dabiski promocijas darbs ir jāraksta latviešu valodā. Pat ja tā nebūs obligāta prasība, tad es vēlētos, lai tā tiktu iedibināta kā normāla prakse, ka lielākā daļa no promocijas darbiem Latvijā tiek rakstīti angļu valodā.

Zinātnisko terminoloģiju protams arī vajag stiprināt, bet es nedomāju, ka promocijas darbs ir īstais rīks terminoloģijas stiprināšanai. Terminoloģija nekur nepazudīs – to es apgalvoju no pieredzes. Kamēr būs zinātnieki, kuri runā latviski un raksta latviski – terminoloģija latviešu valodā būs. Un ticiet man, promocijas darbs pavisam nav vienīgais darbs, kuru zinātnieks uzraksta savā mūžā – tas ir tikai sākums.

Found my heart today
Still beating, still feeling
So fragile but still alive

Don’t want to hurt it
Let’s put it back in deep dark grave
and leave it there for eternity

Found my heart today
Let’s keep it a secret
I don’t want to hurt it no more

Es gribu būt mašīna,
Bez bailēm, bez sāpēm.

Es gribu būt mašīna,
Nesalaužama, nesaliecama.

Es gribu būt mašīna,
Negurstoša, nerimstoša.

Tik atstājiet dvēseli straujo,
Tā mana – bez tās es neesmu es pats.

Aprīļa secinājums: I’m not good enough.

Tas ir labi ik pa laikam saņemt sitienu pa pieri un nolaisties uz zemes. Ieraudzīt savas vājās vietas, savus trūkumus. Jā, to vajag, citādi sanāk pārāk augstu uzlidot un sāpīgi nokrist.

Bet viss ir labi, ceļš ir skaidrs un saprotams. Vēl vairāk trenēties – fiziski un garīgi. Vēl vairāk strādāt un dot citiem – neprasot neko par to. Vēl precīzāk definēt savas prioritātes un atteikties no visa liekā. Dzelžaina disciplīna un paškontrole.

Izklausās pēc vecuma krīzes? Var jau būt ;) Bet tas nav svarīgi. Atpakaļceļa vairs nav. Ir tikai šodienas pozīcija un ceļš uz priekšu.

Es zinu: I will be the best one.

Jau otro reizi pēc šādās svarīgas uzvaras pieķeru sevi pie domas. Ja mēs arī – tāpat kā tie puiši uz ledus – kapātos katru sekundi līdz galam, tad taču būtu daudz labāk visiem. Cik gan bieži mēs nolaižam rokas, paņemam pauzīti, nenostrādājam līdz galam. Hokejistiem šādas vaļības neviens nepiedotu, jo tad rezultāts būtu nekāds. Tāpēc saņemamies, iedvesmojamies no saviem elkiem uz ledus un kapājam tāpat kā viņi savos ikdienas darbos – neatlaidīgi, katru sekundi un līdz galam. Būs daudz labāka sajūta, es apsolu :)

No rīta izdarīju vienu labu darbiņu. Palīdzēju pusaklam vecītim aiziet līdz Veselības ministrijai uz Skolas ielas. Pēc tam bija laba diena. Viss notika tā kā es to biju vēlējies. Piemēram, tramvājs pieturā nebija jāgaidā – tas tur ieradās vienā laikā ar mani.

Sakritība? Iespējams… ;)

Pirmā vasaras nakts. Žēl, ka tik vēsa. Gribas tveici un karstumu tā, ka sviedri līst.

Šonakts apņēmos mācīties. Kaut gan tas notiek diezgan neproduktīvi. Nav man izstrādāt stratēģija šim procesam. Tomēr jūtu, ka kaut kāda jēga ir.

Velku to SPSS 17.0.2 jeb PASW apdeitu. Jēgas jau nekādas, bet nu ir jau jāseko līdzi jaunumiem.

Var just ka garas brīvdienas. LV internets tik tukšs, ka nav pat ko palasīt.

Jānomazgā trauki, un tad jau atpakaļ pie datora.

Rīt pie dabas :)

Klausos M83.

P.S. Šis ierakst izskatās vairāk kā 7 tweeti ;)